⛪️ Ģimeņu dievkalpojums Rīgas Lutera baznīcā Torņakalnā svētdien, 26. aprīlī, plkst. 11.00
🔗 Dievkalpojuma tiešraide draudzes YouTube kanālā
Kāds koks ir Jēzus?
Bieži cilvēki ieklausās tajā, ko Jēzus saka. Taču varbūt mums ir jāieklausās arī tajā, ko Viņš nesaka? Ko Viņš tā arī nekad nepasaka? Kādreiz tas, ko mēs nekad tā arī nepasakām, liecina par mums vairāk, nekā tas viss, ko pasakām.
Šajā svētdienā, Ģimeņu dievkalpojumā, padomāsim par Jēzus vārdiem:
“ES ESMU patiesais vīnakoks, un dārzkopis ir mans Tēvs. ES ESMU vīnakoks, jūs esat zari.”
Iedziļinoties, ko Jēzus te saka, atklājas, ka Jēzus te nemaz nerunā par kokiem. Katrā ziņā ne par tādiem, kādus mēs esam pieraduši par tādiem saukt. Jo vīna koks nav koks. Tas ir vīnogulājs. Tas nav nekāds koks. Tas ir drīzāk vīteņaugs. Ja Jēzus gribēja sevi salīdzināt ar koku, tad Viņam vajadzēja izvēlēties ko nopietnāku. Un Viņam netrūka patiešām labu piemēru.
Piemēram, ciedru koks. Milzīgs un varens, ar lapotni kā milzu lietusargs – ķēniņu koks, Dieva Dēla cienīgs koks, no kura būvēts Jeruzālemes templis. Vai ciprese – taisna, cildena, arī izmantota Tempļa celtniecībai. Jēzus taču teica, ka uzcels Templi trijās dienās – lūk, kas var būt vēl labāki koki, ar kuriem sevi salīdzināt. Vai dateļpalma – kā teikts psalmos – “Taisnais kā palma izaugs, kā ciedrs Lebanonā tas sliesies!” Brīnišķīgi!
Taču nē. Jēzus saka – es esmu pavisam kaut kas cits. Vīteņaugs, vīnogulājs. Un mans Tēvs ir vīndaris. Un jūs esat šī vīnogulāja stīgas, bet es – viss vīnogulājs.
Tas mazliet kaut ko maina, vai ne? Mūsu ticībā bieži iedomājamies Jēzu kā tādu ciedru koku, cipresi, dateļpalmu, tāds ir mūsu vidū tik populārais Jēzus. Taču Viņš ir vīnogulājs – kas vairāk pa zemi stīdzē, kas jāatsien, jāpietur, smago vīnogu ķekaru dēļ.
Varbūt tas nozīmē – arī mums Jēzus no jauna jāiepazīst?
Mācītājs: Linards Rozentāls
Mūzika: Apvienība “12 steps” (Māra Prinduļa vadībā)
Dievkalpojuma tiešraide
Ģimeņu dievkalpojuma kārtība
Lejuplādēt dievkalpojuma kārtības lapiņu:
