Draudzes dzīve

Dievkalpojumi notiek svētdienās plkst. 11.00 klātienē Rīgas Lutera draudzes baznīcā Torņakalna ielā 5 un Youtube tiešraidē.

Mēneša pirmajā un trešajā ceturtdienā plkst. 18.00 notiek kontemplatīvie dievkalpojumi Rīgas Lutera draudzes centrā Torņakalna ielā 5 (blakus baznīcai).

Mēneša pēdējā svētdienā plkst. 11.00 notiek Ģimeņu dievkalpojumi ar slavēšanas dziesmām, uz kuru īpaši aicinām ģimenes un bērnus. Uz Bībeles tekstu lasījumiem šajos dievkalpojumos aicinām vecākus pieteikt savus bērnus, zvanot vai rakstot 26691003 (Modris Vīksna). Bērnu praktiska iesaiste dievkalpojumos ir ļoti svarīga un palīdz bērnam labāk iejusties draudzē.

Rīgas Lutera draudze kori dibināja tālajā 1920. gadā. Cauri dažādiem laikmetiem un izaicinājumiem – ar pārtraukumiem un bez – tas dzīvo un darbojas līdz pat šai dienai. Pēdējā desmitgadē esam kļuvuši arī par Dziesmu un deju svētku kustības dalībniekiem un šobrīd Rīgas Lutera draudzes koris ir otrs lielākais koris Latvijā, kas šajos svētkos piedalījās.

Kordziedāšana ir garīga prakse – tā pieprasa visas tavas iekšējās pasaules koncentrēšanos visiem kopīga un reizē daudzbalsīga dziedājuma tapšanā. Šī garīgā prakse prasa apņēmību, nesavtību, disciplīnu, kontemplatīvas pamatiemaņas, empātiju, spēju uztvert, dzirdēt un sadarboties, pazemību un tiekšanos uz pilnīgu vienotību ar visu kori, būt daļai no tā, būt vienam loceklim lielajā organismā. Tāpēc koris ir gandrīz vai perfekta metafora tam, kas ir draudze. Ja korim iztrūkst šī jau pirmajā gadsimtā apustuļa Pāvila formulētā draudzes aspekta, tad nekāda lielā kopdziedāšana nesanāk.

Par draudzes mūzikas dzīves un koncertu organizatoriskiem jautājumiem lūdzam sazināties ar draudzes mūzikas dzīves vadītāju Lindu Naudiņu.

E-pasts: muzika@luteradraudze.lv

Telefons: +371 2256 8887

Draudzes kora mēģinājumi notiek trešdienās plkst.18.15 – 21.15

Papildinformāciju var iegūt sazinoties ar kora diriģentu Matīsu Tuču pa tālruni: 25969818, matisstucs@gmail.com.

Draudzes dievkalpojumu muzikālo sadaļu organizē un veido draudzes mūzikas dzīves vadītāja Linda Naudiņa. Ierosinājumus, kā arī pieteikumus dziedāt vai muzicēt dievkalpojumos, sūtiet uz muzika@luteradraudze.lv

DIAKONIJAS DARBS IR AICINĀJUMS KALPOT GRŪTĪBĀS NONĀKUŠIEM LĪDZCILVĒKIEM

“Jo es biju izsalcis, un jūs devāt man ēst; es biju izslāpis, un jūs devāt man dzert; es biju svešinieks, un jūs mani uzņēmāt. Es biju kails, un jūs mani apģērbāt, es biju slims, un jūs mani apraudzījāt, es biju cietumā, un jūs nācāt pie manis. [..] patiesi es jums saku: visu, ko jūs esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, jūs esat man darījuši.” (Mt. 25:35–36; 40)

DRUKĀTIE SPREDIĶI UZ MĀJĀM
Ja nevarat apmeklēt dievkalpojumus klātienē, mēs nosūtīsim drukātos sprediķus pa pastu. Lūdzu pieteikties zvanot pa tālr. + 371 28345443.

SIRSNĪGAS SARUNAS PA TĀLRUNI
Mēs vēlamies uzzināt, kā jums klājas un kā varam jums palīdzēt – uzklausot, pastāstot, apciemojot vai rodot reālu praktisku risinājumu kādai problēmai. Piezvaniet diakonijas vadītājai Ievai Ansonei pa tālr. + 371 28345443 (katru dienu no 10.00 līdz 19.00) vai uzrakstiet vēstuli!

AICINĀM PIETEIKTIES BRĪVPRĀTĪGOS
Aicinām atsaukties brīvprātīgos, kuri jūt aicinājumu piedalīties rūpēs par draudzes senioriem:

• piezvanīt, lai aprunātos, uzklausītu un noskaidrotu vajadzības;
• nogādāt uz mājām izdrukātos sprediķus, draudzes sagatavotās pārtikas paciņas;
• pavadīt (atvest ar automašīnu) svētdienā uz baznīcu, lai saņemtu Svētā Vakarēdiena mielastu.

KONTAKTI
Ieva Ansone, diakonijas vadītāja
tālr. +371 28345443 (zvanīt darba dienās 10.00–19.00)
e-pasts: ieva.ansone@luteradraudze.lv
Pieņemšanas laiks trešdienās 15.00–18.00, Draudzes centrā
Pasta adrese: Rīgas Lutera Draudzes centrs, Torņakalna iela 5, Rīga, LV-1004

Reizi mēnesī – katra mēneša otrajā svētdienā dievkalpojuma laikā Dieva rotaļistaba aicina bērnus piedalīties aizraujošā ceļojumā – ar spēlēm, rotaļām un stāstiem laisties iekšā Bībelē – kā tādā trakā atrakciju parkā un noslēpumainu alu dzīlēs. No sākuma visiem bērniem jāsapulcējas dievkalpojumā 11.00 un tad – tikko kā viss tur sāksies pieaugušajiem, parādīsies Dieva rotaļistabas gidi un vedīs bērnus lejā uz draudzes centru un tad arī viss ies gaisā. Pēc kāda laika – apmēram stundas – bērni nāks atpakaļ un piedalīsies kopā ar vecākiem Jēzus mielastā, kur būs maize un vīnogu sula. Nu un tad arī drīz viss beigsies.

Nodarbību datumi 2024./2025 sezonā:

• 13. oktobris
• 10. novembris
• 8. decembris
• 12. janvāris
• 9. februāris
• 9. marts
• 13. aprīlis
• 11. maijs

Aicinām bērnus pieteikt šeit: https://forms.gle/afnF1XBEzW99CGEB6

Praktiska darbošanās bērniem iespējama Ģimeņu dievkalpojumu laikā, katra mēneša pēdējā svētdienā. Bērniem tiek piedāvāta iespēja lasīt lasījumus, izdalīt dziesmu grāmatas u.c. iespējas nodrošināt dievkalpojuma norisi un gūt pieredzi kalpošanā.

Laipni aicināts ikviens interesents pieteikt savu līdzdalību ģimeņu dievkalpojuma norisē. Dosim iespēju mūsu bērniem piedzīvot dievkalpojumu pa īstam!

Ģimeņu dievkalpojumu norises datumi:

• 29. septembris
• 27. oktobris
• 24. novembris
• 24. decembris (11:00)

e-pasts: svetdienasskola@inbox.lv
tālr. 29154949

Visi Bībeles stāsti ir stāsti par mīlestību. Un mīlestību var izstāstīt arī vieglajā valodā vai vispār bez valodas. Šajā Dieva rotaļistabā droši var piedalīties bērni ar dažāda veida īpašajām vajadzībām – gan bērni ar autismu, gan lēnāku attīstību, arī nerunājoši un nestaigājoši bērni. Kopā ar vecākiem, brāļiem un māsām vai draugiem piedzīvosim stāstus ar mūzikas, smaržu, krāsu, gaismu un prieka palīdzību. Mīļi aicinātas arī ģimenes, kuru bērni vēlētos kļūt par draugiem un rotaļu biedriem īpašajiem bērniņiem – tā jūs paši kļūstat par daļu no Bībeles stāsta.

Tikšanās notiek katra mēneša pirmajā sestdienā, plkst. 11.00 – 13.00.
Tuvākā pusgada datumi:

• 5. oktobris,
• 2. novembris,
• 7. decembris,
• 4. janvāris,
• 1. februāris,
• 1. marts

Lūdzu iepriekš pieteikties, rakstot uz e pastu: zanesil@inbox.lv

Drēbju kamerā trūkumcietēji, maznodrošinātās ģimenes un Rīgas Lutera draudzes locekļi var saņemt praktisku palīdzību apģērba, apavu un sadzīves priekšmetu veidā. Drēbju kamera atrodas Indriķa ielā 8, iepretim Rīgas Lutera draudzes centram.

Apmeklētāju pieņemšanas kārtība (gan ziedojumu nodošanai, gan saņemšanai)
Drēbju kamerā iepsējams nodot uz saņemt sadzīvē lietderīgas lietas, t.sk. apģērbu, apavus un citas mantas.
Drēbju kamera ir atvērta sestdienās no plkst.10.00 līdz 13.00. Apmeklētāji šajā laikā tiek pieņemti tikai pēc iepriekšējas pieteikšanās pie Drēbju kameras vadītājas Anitas Ansones pa tālruni 22078120

Cilvēkiem, kuri meklē palīdzību draudzes diakonijā un Drēbju kamerā, lieti noderēs apģērbi, apavi, saimniecības un sadzīves priekšmeti. Tāpat nepieciešams gan bērnu apģērbs, no kura jūsu mazie paspējuši izaugt, gan rotaļlietas, skolas piederumi. Tāpat ar pateicību pieņemsim vīriešu un sieviešu apģērbus un apavus, virtuves un saimniecības piederumus, ierobežotā daudzumā arī grāmatas.

Vienlaikus ļoti lūdzam izvērtēt šo mantu stāvokli – vai tās ir vēl lietojamas un vai ir tīras, nebojātas – ziedotās mantas nedrīkst pazemot palīdzības saņēmējus!  Tā kā vēlamies trūcīgos cilvēkus ar apģērbu iepriecināt, aicinām atnesto iepriekš izmazgāt, sašūt, ja nepieciešams izgludināt.

Netiek pieņemti netīri, nemazgāti, saplēsti, stipri nolietoti apģērbi un apavi, bojāti trauki, saimniecības un elektropiederumi, saplēstas grāmatas un veci periodiskie izdevumi, kā arī liela apjoma ziedojumi, kas nav iepriekš saskaņoti ar Drēbju kameras vadītāju Anitu Ansoni.

Liela apjoma ziedojumu lūdzam iepriekš saskaņot ar Drēbju kameras vadītāju. Neliela apjoma ziedojumu iespējams nodot arī draudzes kancelejā tās darba laikā Draudzes centrā, Torņakalna ielā 5. Ārpus Drēbju kameras darba laika atnestās mantas, lūdzu, neatstājiet uz ielas!

Brīvprātīgais darbs

Ja vēlies palīdzēt grūtībās nonākušiem cilvēkiem praktiski, Drēbju kamera ir piemērota vieta kalpošanai. Cilvēkam, kas izlēmis kalpot Drēbju kamerā, jāpiemīt gan garīgam, gan fiziskam spēkam – mantu kārtošana, cilāšana un šķirošana prasa izturību. Kad Drēbju kamera aizveras, tās darbinieki sašķiro saņemtos ziedojumus, sakārto un tīra telpas. Tomēr svarīgākais, kas vajadzīgs, šeit kalpojot, ir cilvēkmīlestība un cieņa. Ir jābūt spējai nepazemot citus, un jāsaprot, ka cilvēki, kas nāk pēc palīdzības, to nedara aiz labas dzīves.

Kontaktinformācija

Drēbju kameras adrese: Indriķa ielā 8, Rīgā, LV-1004.
Anita Ansone, Drēbju kameras vadītāja, +371 22078120

Lutera baznīca tapa uzcelta un draudze izveidojās laikā, kad luterāņu baznīca saskaņā ar Krievijas impērijas likumiem bija valsts pārvaldes sastāvdaļa – to pārvaldīja Ģenerālkonsistorija Pēterburgā, kura atradās Krievijas Iekšlietu ministrijas un Senāta pakļautībā. Baznīcas likumus un noteikumus pieņēma tāpat kā valsts likumus. Draudžu saimniecisko dzīvi, arī Lutera draudzē, vadīja pilsētas valdes iecelta draudzes administrācija. Par draudzes locekļiem kļuva katrs kristītais, kurš piederēja luterāņu ģimenei un dzīvoja draudzes apkārtnē, jo katram bija jāpieder kādai kristīgai baznīcai vai arī no baznīcas jāizstājas. To noteica baznīcas kā valsts pārvaldes sastāvdaļas statuss, kas mainījās ar Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas nodibināšanu 1922. gadā, kad darboties sāka pašreizējais princips – draudzes loceklis ir kristīta un iesvētīta persona, kas ik gadus nāk pie Svētā Vakarēdiena un finansiāli atbalsta savu draudzi.

To apzinoties, kļūst skaidrs, kāpēc, piemēram, 1905. gadā draudzē bija 16 000 locekļu, bet 1913.gadā 12 500 (samazināšanās saistās ar politiskām pārmaiņām un arvien vairāk cilvēki izstājās no baznīcas savas politiskās pārliecības dēļ, it īpaši pēc 1905. gada nemieriem). Tomēr draudzes locekļu skaits bija liels. Tas mainījās ar nacionālās Baznīcas nodibināšanos un pārmaiņām draudzes locekļu uzskaitē. Tagad piederība baznīcai nebija „automātiska”, bet prasīja regulāru paša cilvēku atbildību un apliecinājumu (ikgadēju ziedojumu), ka viņš ir šīs draudzes loceklis. Notika lielas pārmaiņas draudzes locekļu skaitā, arī karš atstāja savu ietekmi, kā rezultātā 1926. gadā draudzes locekļu skaits vairs bija tikai 4420, kas, vidēji ņemot, tā arī saglabājās visu neatkarīgās valsts laiku, kas 1945. gadā kara, izvešanu, došanās trimdā dēļ saruka līdz 789 draudzes locekļiem. Tad sākās pakāpeniska draudzes locekļu skaita palielināšanās, sasniedzot savu augstāko punktu 1960. gadā – 1300 draudzes locekļi, kas pēc tā laika mērogiem bija ļoti liela un ļoti darbīga draudze. Tomēr tad padomju ideoloģija un baznīcas vajāšanas darīja savu un draudzes locekļu skaits sāka kristies, turpmāko 20 gadu laiku samazinoties līdz 360 locekļiem 1980. gadā. Pēdējā desmitgadē pirms atmodas laika draudze atkal pieauga līdz 700 locekļiem 1990. gadā. Tad sākās visaktīvākais laiks draudzes vēsturē, kurā mēs esam joprojām. Pēdējo divdesmit gadu laikā draudze izaugusi līdz vairāk kā 4000 draudzes locekļiem.

Raugoties uz visu draudzes vēsturi, var secināt, ka neatkarīgās Latvijas laiks, pretēji plaši izplatītajiem priekšstatiem, nebija pats aktīvākais draudzes pieauguma un lieluma ziņā. Savukārt, laiks, kurā mēs dzīvojam, ir laiks, kas ir ļoti īpašs Lutera draudzes vēsturē – draudze attīstās un pieaug kā nekad iepriekš.

Linards Rozentāls, Rīgas Lutera draudzes mācītājs

Izmantotā literatūra:

Latvija 19. gadsimtā. Vēstures apceres, Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2000
Wilhelm Lenz, Zur Verfassungs- und Sozialgeschichte der Kirche (Baltische Kirchengeschichte, Gottingen: Vandenhoeck&Ruprecht, 1956)
Bensch, Joh. Rochus. Neuere baltische Kirchenrechtsgeschichte: Der kirchenverfassungsrechtliche Rahmen des eigenstandigen deutschen Kirchenwesens in Lettland und Estland (1919-1939) und die Kirchenverfassungen der Deutschen Ev.-Luth. Kirche Lettlands nach 1991. Herzberg: Verlag Traugott Bautz, 2004.

Kustība “Atdzimšana un atjaunošanās”

Par 80.to gadu beigu vēsturi LELB lasi šeit!

Par kustību “Atdzimšana un atjaunošanās” (autors Linards Rozentāls, LU Teoloģijas fakultātes vadošais pētnieks, LU pēcdoktorants) lasi šeit!

Linards Rozentāls “Vadlīnijas baznīcām un draudzēm, reliģiskajām organizācijām un nevalstiskajām organizācijām, kuru darbības mērķi ir saistīti ar cilvēka garīgo izaugsmi un aprūpi, ilgtspējīgas sabiedrības attīstībai 21. gadsimtā.”