Draudzes dzīve

Draudzes dzīve ir aktīva un daudzveidīga. Mēs svinam dzīvi – dievkalpojumos un daudzajos draudzes svētkos, mūsu skaistā draudzes teritorija (kurā arvien top kas jauns!) ir vienmēr atvērta draudzes cilvēkiem un ikvienam apkaimes iedzīvotājam.

Mēs atbalstām draudzes seniorus, iepriecinām bērnus svētdienas skolā, ieaicinām draudzes kopienā iesvētes kursos, visi kopā garīgi un dvēseliski augam un apgūstam dažādas prakses draudzes Centrā cilvēka izaugsmei jeb CCI.

Gadu gaitā Lutera draudze ir apliecinājusi sevi kā nozīmīgu garīgo, kultūras un sociālo centru Latvijā, kas rūpējas ne tikai par savu draudzes locekļu garīgo dzīvi, bet uzrunā un iedvesmo arī pāri draudzes robežām. Draudzes mājas lapu un sociālo mediju kontus lieto latvieši visā pasaulē.

Draudzes darbu nodrošina neliels darbinieku kolektīvs un aptuveni 200 aktīvu brīvprātīgo, kas katrs pēc sava laika un interesēm ir iesaistījies draudzes dzīvē. Atrodi un iesaisties kādā no draudzes grupām arī tu!

Varbūt tu gribi būt grupā, kas palīdz tapt skaistam dievkalpojumam – kā Bībeles lasītājs, tehniķis pie skaņas un video pultīm vai sveicināt un draudzīgi ieaicināt atnākušos uz dievkalpojumu (no kuriem kādi nāk pirmo reizi)?

Varbūt tu gribi būt daļa no viesmīlības grupas, kas pēc dievkalpojuma pacienā visus ar gardu tēju un kafiju?

Tevi gaida arī draudzes diakonijas jeb palīdzības darbā draudzes senioriem un apkaimes iedzīvotājiem lietotu drēbju kamerā.

Mūzikas grupa gaida visus, kas māk (vai ļoti vēlas iemācīties) spēlēt kādu instrumentu, lielais draudzes koris – jaunus dziedātājus. 

Draudzē ir sava vīru grupa, kas sit bungas, lūdz un runā par dzīvi, savu jauno veidolu vēl meklē lūgšanu grupa un jauniešu grupa. Nāc un esi daļa no draudzes kopienas un dzīves!

Dievkalpojumi notiek svētdienās plkst. 11.00 klātienē Rīgas Lutera draudzes baznīcā Torņakalna ielā 5 un Youtube tiešraidē.

Mēneša pirmajā un trešajā ceturtdienā plkst. 18.00 notiek kontemplatīvie dievkalpojumi Rīgas Lutera draudzes centrā Torņakalna ielā 5 (blakus baznīcai).

Mēneša pēdējā svētdienā plkst. 11.00 notiek Ģimeņu dievkalpojumi ar slavēšanas dziesmām, uz kuru īpaši aicinām ģimenes un bērnus. Uz Bībeles tekstu lasījumiem šajos dievkalpojumos aicinām vecākus pieteikt savus bērnus, zvanot vai rakstot 26691003 (Modris Vīksna). Bērnu praktiska iesaiste dievkalpojumos ir ļoti svarīga un palīdz bērnam labāk iejusties draudzē.

 

Skatīt dievkalpojumu Youtube

Rīgas Lutera draudze kori dibināja tālajā 1920. gadā. Cauri dažādiem laikmetiem un izaicinājumiem – ar pārtraukumiem un bez – tas dzīvo un darbojas līdz pat šai dienai. Pēdējā desmitgadē esam kļuvuši arī par Dziesmu un deju svētku kustības dalībniekiem un šobrīd Rīgas Lutera draudzes koris ir otrs lielākais koris Latvijā, kas šajos svētkos piedalījās.

Kordziedāšana ir garīga prakse – tā pieprasa visas tavas iekšējās pasaules koncentrēšanos visiem kopīga un reizē daudzbalsīga dziedājuma tapšanā. Šī garīgā prakse prasa apņēmību, nesavtību, disciplīnu, kontemplatīvas pamatiemaņas, empātiju, spēju uztvert, dzirdēt un sadarboties, pazemību un tiekšanos uz pilnīgu vienotību ar visu kori, būt daļai no tā, būt vienam loceklim lielajā organismā. Tāpēc koris ir gandrīz vai perfekta metafora tam, kas ir draudze. Ja korim iztrūkst šī jau pirmajā gadsimtā apustuļa Pāvila formulētā draudzes aspekta, tad nekāda lielā kopdziedāšana nesanāk.

 

Par draudzes mūzikas dzīves un koncertu organizatoriskiem jautājumiem lūdzam sazināties ar draudzes mūzikas dzīves vadītāju Lindu Naudiņu.

E-pasts: muzika@luteradraudze.lv

Telefons: +371 2256 8887

Draudzes kora mēģinājumi notiek trešdienās plkst.18.15 – 21.15

Papildinformāciju var iegūt sazinoties ar kora diriģentu Matīsu Tuču pa tālruni: 25969818, matisstucs@gmail.com.

Draudzes dievkalpojumu muzikālo sadaļu organizē un veido draudzes mūzikas dzīves vadītāja Linda Naudiņa. Ierosinājumus, kā arī pieteikumus dziedāt vai muzicēt dievkalpojumos, sūtiet uz muzika@luteradraudze.lv

DIAKONIJAS DARBS IR AICINĀJUMS KALPOT GRŪTĪBĀS NONĀKUŠIEM LĪDZCILVĒKIEM

“Jo es biju izsalcis, un jūs devāt man ēst; es biju izslāpis, un jūs devāt man dzert; es biju svešinieks, un jūs mani uzņēmāt. Es biju kails, un jūs mani apģērbāt, es biju slims, un jūs mani apraudzījāt, es biju cietumā, un jūs nācāt pie manis. [..] patiesi es jums saku: visu, ko jūs esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, jūs esat man darījuši.” (Mt. 25:35–36; 40)

DRUKĀTIE SPREDIĶI UZ MĀJĀM
Ja nevarat apmeklēt dievkalpojumus klātienē, mēs nosūtīsim drukātos sprediķus pa pastu. Lūdzu pieteikties zvanot pa tālr. + 371 28345443.

SIRSNĪGAS SARUNAS PA TĀLRUNI
Mēs vēlamies uzzināt, kā jums klājas un kā varam jums palīdzēt – uzklausot, pastāstot, apciemojot vai rodot reālu praktisku risinājumu kādai problēmai. Piezvaniet diakonijas vadītājai Ievai Ansonei pa tālr. + 371 28345443 (katru dienu no 10.00 līdz 19.00) vai uzrakstiet vēstuli!

AICINĀM PIETEIKTIES BRĪVPRĀTĪGOS
Aicinām atsaukties brīvprātīgos, kuri jūt aicinājumu piedalīties rūpēs par draudzes senioriem:

  • piezvanīt, lai aprunātos, uzklausītu un noskaidrotu vajadzības;
  • nogādāt uz mājām izdrukātos sprediķus, draudzes sagatavotās pārtikas paciņas;
  • pavadīt (atvest ar automašīnu) svētdienā uz baznīcu, lai saņemtu Svētā Vakarēdiena mielastu.

KONTAKTI
Ieva Ansone, diakonijas vadītāja
tālr. +371 28345443 (zvanīt darba dienās 10.00–19.00)
e-pasts: ieva.ansone@luteradraudze.lv
Pieņemšanas laiks trešdienās 15.00–18.00, Draudzes centrā
Pasta adrese: Rīgas Lutera Draudzes centrs, Torņakalna iela 5, Rīga, LV-1004

Drēbju kamerā trūkumcietēji, maznodrošinātās ģimenes un Rīgas Lutera draudzes locekļi var saņemt praktisku palīdzību apģērba, apavu un sadzīves priekšmetu veidā. Drēbju kamera atrodas Indriķa ielā 8, iepretim Rīgas Lutera draudzes centram.

Apmeklētāju pieņemšanas kārtība (gan ziedojumu nodošanai, gan saņemšanai)
Drēbju kamerā iepsējams nodot uz saņemt sadzīvē lietderīgas lietas, t.sk. apģērbu, apavus un citas mantas.
Drēbju kamera ir atvērta sestdienās no plkst.10.00 līdz 13.00. Apmeklētāji šajā laikā tiek pieņemti tikai pēc iepriekšējas pieteikšanās pie Drēbju kameras vadītājas Anitas Ansones pa tālruni 22078120

Cilvēkiem, kuri meklē palīdzību draudzes diakonijā un Drēbju kamerā, lieti noderēs apģērbi, apavi, saimniecības un sadzīves priekšmeti. Tāpat nepieciešams gan bērnu apģērbs, no kura jūsu mazie paspējuši izaugt, gan rotaļlietas, skolas piederumi. Tāpat ar pateicību pieņemsim vīriešu un sieviešu apģērbus un apavus, virtuves un saimniecības piederumus, ierobežotā daudzumā arī grāmatas.

Vienlaikus ļoti lūdzam izvērtēt šo mantu stāvokli – vai tās ir vēl lietojamas un vai ir tīras, nebojātas – ziedotās mantas nedrīkst pazemot palīdzības saņēmējus!  Tā kā vēlamies trūcīgos cilvēkus ar apģērbu iepriecināt, aicinām atnesto iepriekš izmazgāt, sašūt, ja nepieciešams izgludināt.

Netiek pieņemti netīri, nemazgāti, saplēsti, stipri nolietoti apģērbi un apavi, bojāti trauki, saimniecības un elektropiederumi, saplēstas grāmatas un veci periodiskie izdevumi, kā arī liela apjoma ziedojumi, kas nav iepriekš saskaņoti ar Drēbju kameras vadītāju Anitu Ansoni.

Liela apjoma ziedojumu lūdzam iepriekš saskaņot ar Drēbju kameras vadītāju. Neliela apjoma ziedojumu iespējams nodot arī draudzes kancelejā tās darba laikā Draudzes centrā, Torņakalna ielā 5. Ārpus Drēbju kameras darba laika atnestās mantas, lūdzu, neatstājiet uz ielas!

Brīvprātīgais darbs

Ja vēlies palīdzēt grūtībās nonākušiem cilvēkiem praktiski, Drēbju kamera ir piemērota vieta kalpošanai. Cilvēkam, kas izlēmis kalpot Drēbju kamerā, jāpiemīt gan garīgam, gan fiziskam spēkam – mantu kārtošana, cilāšana un šķirošana prasa izturību. Kad Drēbju kamera aizveras, tās darbinieki sašķiro saņemtos ziedojumus, sakārto un tīra telpas. Tomēr svarīgākais, kas vajadzīgs, šeit kalpojot, ir cilvēkmīlestība un cieņa. Ir jābūt spējai nepazemot citus, un jāsaprot, ka cilvēki, kas nāk pēc palīdzības, to nedara aiz labas dzīves.

Kontaktinformācija

Drēbju kameras adrese: Indriķa ielā 8, Rīgā, LV-1004.
Anita Ansone, Drēbju kameras vadītāja, +371 22078120

Lutera baznīca tapa uzcelta un draudze izveidojās laikā, kad luterāņu baznīca saskaņā ar Krievijas impērijas likumiem bija valsts pārvaldes sastāvdaļa – to pārvaldīja Ģenerālkonsistorija Pēterburgā, kura atradās Krievijas Iekšlietu ministrijas un Senāta pakļautībā. Baznīcas likumus un noteikumus pieņēma tāpat kā valsts likumus. Draudžu saimniecisko dzīvi, arī Lutera draudzē, vadīja pilsētas valdes iecelta draudzes administrācija. Par draudzes locekļiem kļuva katrs kristītais, kurš piederēja luterāņu ģimenei un dzīvoja draudzes apkārtnē, jo katram bija jāpieder kādai kristīgai baznīcai vai arī no baznīcas jāizstājas. To noteica baznīcas kā valsts pārvaldes sastāvdaļas statuss, kas mainījās ar Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas nodibināšanu 1922. gadā, kad darboties sāka pašreizējais princips – draudzes loceklis ir kristīta un iesvētīta persona, kas ik gadus nāk pie Svētā Vakarēdiena un finansiāli atbalsta savu draudzi.

To apzinoties, kļūst skaidrs, kāpēc, piemēram, 1905. gadā draudzē bija 16 000 locekļu, bet 1913.gadā 12 500 (samazināšanās saistās ar politiskām pārmaiņām un arvien vairāk cilvēki izstājās no baznīcas savas politiskās pārliecības dēļ, it īpaši pēc 1905. gada nemieriem). Tomēr draudzes locekļu skaits bija liels. Tas mainījās ar nacionālās Baznīcas nodibināšanos un pārmaiņām draudzes locekļu uzskaitē. Tagad piederība baznīcai nebija „automātiska”, bet prasīja regulāru paša cilvēku atbildību un apliecinājumu (ikgadēju ziedojumu), ka viņš ir šīs draudzes loceklis. Notika lielas pārmaiņas draudzes locekļu skaitā, arī karš atstāja savu ietekmi, kā rezultātā 1926. gadā draudzes locekļu skaits vairs bija tikai 4420, kas, vidēji ņemot, tā arī saglabājās visu neatkarīgās valsts laiku, kas 1945. gadā kara, izvešanu, došanās trimdā dēļ saruka līdz 789 draudzes locekļiem. Tad sākās pakāpeniska draudzes locekļu skaita palielināšanās, sasniedzot savu augstāko punktu 1960. gadā – 1300 draudzes locekļi, kas pēc tā laika mērogiem bija ļoti liela un ļoti darbīga draudze. Tomēr tad padomju ideoloģija un baznīcas vajāšanas darīja savu un draudzes locekļu skaits sāka kristies, turpmāko 20 gadu laiku samazinoties līdz 360 locekļiem 1980. gadā. Pēdējā desmitgadē pirms atmodas laika draudze atkal pieauga līdz 700 locekļiem 1990. gadā. Tad sākās visaktīvākais laiks draudzes vēsturē, kurā mēs esam joprojām. Pēdējo divdesmit gadu laikā draudze izaugusi līdz vairāk kā 4000 draudzes locekļiem.

Raugoties uz visu draudzes vēsturi, var secināt, ka neatkarīgās Latvijas laiks, pretēji plaši izplatītajiem priekšstatiem, nebija pats aktīvākais draudzes pieauguma un lieluma ziņā. Savukārt, laiks, kurā mēs dzīvojam, ir laiks, kas ir ļoti īpašs Lutera draudzes vēsturē – draudze attīstās un pieaug kā nekad iepriekš.

Linards Rozentāls, Rīgas Lutera draudzes mācītājs

Izmantotā literatūra:

Latvija 19. gadsimtā. Vēstures apceres, Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2000
Wilhelm Lenz, Zur Verfassungs- und Sozialgeschichte der Kirche (Baltische Kirchengeschichte, Gottingen: Vandenhoeck&Ruprecht, 1956)
Bensch, Joh. Rochus. Neuere baltische Kirchenrechtsgeschichte: Der kirchenverfassungsrechtliche Rahmen des eigenstandigen deutschen Kirchenwesens in Lettland und Estland (1919-1939) und die Kirchenverfassungen der Deutschen Ev.-Luth. Kirche Lettlands nach 1991. Herzberg: Verlag Traugott Bautz, 2004.

Kustība “Atdzimšana un atjaunošanās”

Par 80.to gadu beigu vēsturi LELB lasi šeit!

Par kustību “Atdzimšana un atjaunošanās” (autors Linards Rozentāls, LU Teoloģijas fakultātes vadošais pētnieks, LU pēcdoktorants) lasi šeit!