⛪️ Dievkalpojums Rīgas Lutera baznīcā Torņakalnā svētdien, 19. aprīlī, plkst. 11.00
🔗 Dievkalpojuma tiešraide draudzes YouTube kanālā
Dzīve, kas neizsīkst ciešanās
Viens no mūsu laikmeta raksturlielumiem ir nenoteiktība. Kad nav skaidra rītdiena un tuvākā nākotne, cilvēka fokuss sašaurinās līdz izdzīvošanai. Tad katrs kļūst pats savas laimes kalējs, un vienlaikus strauji palielinās iespēja, ka ar smago āmuru, savu laimi kaļot, trāpīšu otram – tā nejauši, neko ļauna nedomājot – kad vienkārši “tā gadījās”. Britu teologs Džons Milbenks norāda, ka vienīgā saskaņotā līnija, kas vijās cauri Jēzus krustā sišanas stāstam ir, ka Viņš nepārtraukti tika nodots – Viņu nodeva Jūda, Viņu pameta mācekļi, sinedrījs Jēzu nodeva Pilātam, Pilāts, pūlim, kas beidzot Viņu nodeva sodīšanai ar nāvi. Pat savā nāvē Jēzus tika nodots no rokas rokā, it kā neviens nebūtu nemaz Viņu nogalinājis, katrs tikai krusta kokā iedzina savu mazo nagliņu, kas taču nevienu nenogalina, tikai nedaudz iedzeļ. Taču Jēzus nomira – un sajūta rodas – gadījuma pēc, no nevērības, no tā, ka Viņu pamazām stūma, stūma no dzīves ārā, un tad beidzot arī izstūma.
Jēzus nomira no cieņas un respekta trūkuma, no tā, ka neviens Viņu ne par ko neturēja – kā Jesajas grāmatā aprakstīto Cietēju Kalpu.
Tas ir vēl viens mūsu laikmeta raksturlielums – cieņas un respekta zudums, kas neatvairāmi izraisa netaisnīgas un nepelnītas ciešanas. Kā dzīvot ar tām – apzinoties, ka ir netaisnības, kuras nevar kompensēt nekas – nav tādu izmeklēšanu, nav tādu kompensāciju, nav tāda gandarījuma, kaut vai viskosmiskākās kara noziedznieku tiesas, kas to spētu vērst par labu? Tieši par to runā otrā Pētera vēstule šai svētdienai paredzētā tekstā:
“Kristus ir cietis jūsu dēļ, atstādams jums paraugu, lai jūs sekotu viņa pēdās. Viņš grēku nav darījis, nedz viltus ir skanējis no viņa mutes. Kad viņu zākāja, viņš nezākāja pretī, ciezdams viņš nedraudēja, bet padevīgi nodeva sevi tiesātājam pēc likuma. Viņš mūsu grēkus savā miesā labprātīgi uznesa pie krusta, lai mēs, miruši grēkiem, sāktu dzīvot taisnu dzīvi; ar viņa brūcēm jūs esat dziedināti. Jūs bijāt kā klīstošas avis, bet tagad esat atgriezušies pie sava Gana un dvēseļu Sarga.”
Kā dzīvot dzīvi, kas neizsīkst ciešanās un netaisnībā? Kā dzīvot tās ar cieņu pret sevi un citiem. Šādai dzīvei un šādam laikmetam ir vajadzīgi cilvēki, kas nepārtraukti un nenogurstoši redz tevi kā savu tuvāko, redz mūs kā sev tuvākos, redz mūsos cieņu un respektu, kas dažkārt kā smiltis birst caur mūsu pirkstiem. Dieva svētība, pateicība, prieks, mīlestība un ciešanas un netaisnība notiek vienlaicīgi. Varbūt arī tas to nozīmē – sekot Kristum?
Mācītājs: Linards Rozentāls
Mūzika: Ingūna Grīnberga (ērģeles)
Dievkalpojuma tiešraide
Svētdienas dievkalpojuma kārtība
Lejuplādēt dievkalpojuma kārtības lapiņu:
