Iesākumā ir šoks. “Tas nevar būt”. “Tā nav patiesība”. Sajūta šajā laikā ir tāda, it kā zem kājām vairs nebūtu zemes. Starp Tevi un pārējo pasauli izveidojas kā tāda vates kārta. Viss nāk it kā no tālienes, nevar saprast, ko cilvēki saka, ko jautā. Panika, vientulība, bezcerība un bezdibenīgas sāpes Tevi pārņem. Tu neesi spējīgs pieņemt nekādus lēmumus.

Šī laika uzdevums: aptver zaudējumu, izturēt šo brīvo kritienu, atkal uztaustīt zemi sev zem kājām, pamazām aptvert: “Jā, tas ir tā, tas ir noticis ar mani. Un es tur neko nevaru mainīt”. Censties sevi sargāt.

Šo laiku raksturo intensīvas emocijas: niknums, vainas sajūtas un citu vainošana, vilšanās, sacelšanās pret savu un mirušā likteni. Parādās jautājums: “Kāpēc tas ir noticis ar mani?”. Tevi pārņem izmisums, bezcerība, sarūgtinājums, naids. Niknums uz sevi. Uz visu pasauli. Arī uz nomirušo. Tas ir normāli. Šajā sērošanas laikā cilvēks meklē izskaidrojumus, pamatojumus, atbildīgos, vainīgos notikušajā. Niknums un pārmetumi tiek vērsti arī pret Dievu. Iesākumā tas šķiet neparasti, taču visas šīs intensīvās emocijas ir normālas un pilnīgi pieņemamas. Šīs emocijas ir jāizdzīvo. Tām ir jāļauj nākt un iet.

Šī laika uzdevums: izjust zaudējuma sāpes, izdzīvot tās, ļauties šīm emocijām, neko no tā nerīt nost. Dot telpu zaudējuma sāpēm, raudāšanai, kliegšanai, visām emocijām. Šajā laikā Tu pamazām atgriezies savās robežās.

Šis ir vistumšākais, visdziļākais sērošanas laiks, kad cilvēku pārņem izsīkums un rezignācija. Niknums ir beidzies, cīniņš ar likteni nav vainagojies rezultātiem. Tu esi pazaudējis visu dzīvessparu, kļuvis melanholisks, bez spēka, viss Tevi spēj aizskart un ievainot, pats mazākais sīkums. Tev ir sajūta, ka neviens nespēj Tev palīdzēt, neviens Tevi nesaprot, Tevi pārņem vēlēšanas sekot aizgājējam, mirt pašam. Šajā laikā draud briesmas saslimt vai nonākt depresijā.

Šī laika uzdevums: ļaut apkārtējiem cilvēkiem, kuri Tev dara labu, Tevi atbalstīt un būt Tavā tuvumā. Nenoslēgties, palikt atvērtam. Dalīties ar citiem savās izjūtās. Runāt par notikušo. Nepārakmeņoties. Runāties, runāties, un vēlreiz runāties.

Šajā laikā sākas pārmaiņas. Ir divas iespējas – pieņemt savu likteni vai tikt tā salauztam. Izsīkums pamazām gaist, spēki atgriežas. Neaptveramais zaudējums tiek aptverts. Tu sāc atgriezties dzīvē – nu jau bez zaudētā cilvēka. Ēd brokastis viens pats. Aizbrauc kaut kur viens pats. Nomaini divguļamo gultu pret vienguļamo. Šajā laikā joprojām daudz kas sāp. Sēras ir kā iemīlēšanās – arī sērās mūs pavada sāpīgas un mulsinošas domas un sajūtas. Tu meklē atbildes, bet tās nenāk. Jo nāve nesniedz atbildes. Katram pašam ir jāatrod savs ceļš cauri sērām. Taču kaut kad izmisums vairs nav tik dedzinošs. Šajā laikā priekšplānā sāk parādīties aizgājēja dzīve, bet viņa nāves stāsts atkāpjas aizskatuvē. Rodas sajūta, ka vēl kaut kas būs dzīvē jauns. Tumšajai ziemai sāk parādīties beigas.

Šī laika uzdevums: mācīties pielāgoties dzīvei, kurā nomirušā cilvēka vairs nav. Necīnīties kā aklam pret likteni. Sākt piedzīvot dzīvi bez otra cilvēka. Izlīgt un samierināties ar jaunajiem nosacījumiem, rast tajos sev iekšēja miera iedīgļus. Uztaustīt jaunas idejas, iespējas un ceļus.

Šis laiks sākas, kad mīļotā cilvēka zaudējums ir integrēts dzīvē. Par pagātnē notikušo, par viņa dzīvi un nāvi Tu spēj runāt atklāti un publiski. Tu spēj dzīvi atkal saņemt rokās un aktīvi pats sākt to veidot tālāk. Notiek noorientēšanās jaunajam dzīves posmam. Pie apvāršņa parādas jaunu attiecību iespējas, varbūt domas par otru bērnu.

Šī laika uzdevums: aizgājēju neaizmirt, bet iekļaut savā sirdī un zaudējumu interēt jaunajā dzīvē – un no savā pieredzē dzimušā spēka rast optimismu un dzīves spēku dzīvei tālāk.

Avots: Nicola Rinder, Florian Rauch. Das Letzte Fest. Neue Wege und heilsame Rituale in der Zeit der Trauer. (Muenchen, Guetersloher Verlagshaus, 2016.)

Veltiet laiku pirms pieņemt kādus lēmumus un neļaujiet nevienam uz sevi izdarīt spiedienu.
Laiks starp cilvēka nāvi un apbedīšanu ir bezgala vērtīgs. Tas nekad neatgriezīsies. Šo dienu gaita ir izšķiroša sēru procesam un līdz ar to arī jūsu turpmākajai dzīvei. Esiet vērīgs pret sevi un pievērsiet uzmanību savām vajadzībām.
Tuva cilvēka nāve bieži mūs sastop pilnīgi nesagatavotus. Daudzus biedē uzdevumi un formalitātes, kas tagad jākārto. Mēs esam sagatavojuši jums nelielu pārskatu par to, kā rīkoties nāves gadījumā.

Ja tuvinieks nomirst mājās, vispirms par to jāpaziņo ģimenes ārstam, savukārt, ja nāve iestājas slimnīcā vai aprūpes iestādē centrā, Jūs par to informēs šīs iestādes darbinieki. Tiks izsniegta miršanas apliecība, kas nepieciešama turpmākajām darbībām.

Ja cilvēks mirst veselības aprūpes iestādē vai medicīnas darbinieku aprūpē slimnīcā, vai neatliekamās palīdzības auto, nāves faktu konstatē attiecīgais medicīnas darbinieks, kas arī piederīgajiem izsniedz medicīnisko apliecību par nāves faktu, un mediķi paši mirušo nogādā ārstniecības iestādes patoloģijas nodaļas morgā. Bet, ja tuvinieks nomiris mājās, svarīgi izsaukt mirušā ģimenes ārstu, kurš konstatēs nāves faktu un var izsniegt medicīnisko apliecību par nāves cēloni. Ja nāves cēlonis tomēr nebūs zināms, ģimenes ārsts izsniegs norīkojumu autopsijas veikšanai, lai to noskaidrotu.

Ja miršanas fakta konstatācija notiek vēlu vakarā, naktī, brīvdienā vai oficiālā svētku dienā, kad ģimenes ārsts nav pieejams, var vērsties pie tuvākā dežurējošā ārsta vai sazināties ar mirušā ģimenes ārstu nākamajā dienā, ja tā ir darbdiena. Informācija par dežūrārstiem ārpus ģimenes ārsta darba laika pieejama Nacionālā veselības dienesta tīmekļa vietnē: www.vmnvd.gov.lv, sadaļā Kur saņemt medicīnisko palīdzību?.
Var būt izņēmuma gadījumi, kad tuviniekiem nav zināms, kurš ir mirušā ģimenes ārsts. Tad var vērsties pie jebkura cita ģimenes ārsta. Ja nāve iestājusies nelaimes gadījuma, pašnāvības vai kādu vardarbīgu apstākļu dēļ (vai arī par to ir aizdomas), tad obligāti jāizsauc policija, kas lems par tiesu medicīnisko ekspertīzi.
Ja cilvēks nomiris mājās dabīgā nāvē un ir saņemts kāds no nepieciešamajiem dokumentiem (apliecība par nāves cēloni, ģimenes ārsta norīkojums vai policijas lēmums autopsijas veikšanai vai NMPD pavadlapa), nogādāt mirstīgās atliekas morgā var gan piederīgie pašu spēkiem, gan ar apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju starpniecību. Taču svarīgi neaizmirst, ka morgs pieņems nelaiķi tikai tad, ja būs saņemts kāds no minētajiem dokumentiem.

Ja cilvēks nomiris ārpus mājām, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība (NMP) pa tālruni 113. Ja aizgājēja piederīgie ir notikuma vietā, NMP brigādes mediķi medicīniskajā dokumentācijā fiksēs bioloģiskās nāves faktu un izsniegs pavadlapu mirušā nogādāšanai morgā.
Ne vēlāk kā sešu darbdienu laikā no brīža, kad iestājusies nāve vai mirušais atrasts, par miršanas faktu jāpaziņo jebkurai dzimtsarakstu iestādei. Miršanas fakts tiek reģistrēts, pamatojoties uz vienu no miršanas faktu apliecinošiem dokumentiem: ārstniecības iestādes vai ārsta izdotu apliecību par nāves cēloni, kā arī tiesas spriedumu par miršanas fakta konstatēšanu vai personas izsludināšanu par mirušu.
Kad miršanas fakts reģistrēts, dzimtsarakstu iestāde pēc pieprasījuma izsniedz miršanas apliecību, kas tuviniekiem var būt nepieciešama mantojuma lietu kārtošanai, kapvietas saņemšanai un citiem gadījumiem.

Sazinieties ar apbedīšanas biroju, kuram vēlaties uzticēt bēru organizēšanu vai zvaniet mums, lai palīdzētu noorganizēt šo posmu.
Rīgas Lutera draudze sadarbojas ar Vītolu apbedīšanas dienestu. Kontakti: Gaujas iela 12, Rīga, LV-1026, diennakts tālrunis: 371 29108650, e-pasts: info@vitoluad.lv
Tuvinieki var izvēlēties arī citu apbedīšanas biroju.

Informējiet savus tuvākos radus un draugus. Apkopojiet informāciju un pārrunājiet turpmākās darbības. Kādi ir vēlējumi bērēs? Vai ir jāinformē citi cilvēki? Kurš uzņemas kādus uzdevumus?

Sazinieties ar Rīgas Lutera draudzes mācītājiem un/vai kapelānu, lai pieteiktos uz pastorālu sarunu pirms bēru norises. Šīs sarunas laikā varēsiet ne tikai dalīties par aizgājēju un sniegt par viņu informāciju, kas nepieciešama, lai pilnvērtīgi noturētu bēru ceremoniju, bet arī tā ir saruna un laiks Jums pašiem. Lai pārdomātu, pārrunātu, meklētu padomu un atbalstu.

Nāves fakta gadījumā jums būs nepieciešami vairāki dokumenti, kā piemēram, miršanas apliecība, līgums ar kapiem par kapa vietu, citi līgumi, novēlējumi un testamenti. Ja atsevišķus dokumentus nevarēs atrast, atbalstīsim to pieprasīšanā atbildīgajām iestādēm. Ja ir zināms, ka mirušajai personai bija noslēgts dzīvības apdrošināšanas līgums, jāinformē apdrošināšanas sabiedrība.

• Noteikt apbedīšanas veidu (kremācija vai apbedīšana kapsētā)
• Kapsētas izvēle un kapa vietas ierādīšana
• Bēru laika precizēšana
• Vienošanās ar mācītāju vai izvadītāju
• Bēru norises pārrunāšana ar mācītāju vai izvadītāju un draugiem, tuviniekiem
• Bēru paziņojums laikrakstā vai sociālajos tīklos
• Sēru kartītes (ja plānojat tādas izgatavot)
• Mirušās personas foto attēls (ja plāno izvietot atvadu vietā)

Kremācijā mirušā ķermenis tiek kremēts un pēc tam izsniegta urna ar pelniem. Atšķirībā no apbedīšanas kremācija piedāvā vairākas dažādas apbedīšanas iespējas (urnas ierakšana kapsētā, mirušās personas pelnu izkaisīšana dabā).

Nākamo dienu un nedēļu laikā jums būs pakāpeniski jāsāk pārvaldīt mirušās personas mājsaimniecību un pašreizējos līgumus. Pārbaudiet, kādi līgumi bija mirušajam. Pēdējo mēnešu bankas izrakstos ir atsauces uz līgumiem un abonementiem. Pārrunājiet ar radiniekiem, kuri turpmāk rūpēsies par dzīvokli, mājdzīvniekiem, augiem. Paziņojiet apdrošināšanas kompānijām, veselības apdrošināšanas kompānijām, darba devējiem utt.

Apbedīšanas pabalstu izmaksā personai, kura uzņēmusies apbedīšanu:
• darba ņēmēja, pašnodarbinātā vai tā apgādībā bijušā ģimenes locekļa nāves gadījumā;
• bezdarbnieka nāves gadījumā;
• pensijas vai apdrošināšanas atlīdzības saņēmēja nāves gadījumā;
• valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja nāves gadījumā;
Ja mirusī persona vienlaikus atbilst vairākiem nosacījumiem, kas apbedītājam dod tiesības saņemt šo pabalstu, tad izmaksā vienu, apmērā lielāko, apbedīšanas pabalstu.
Sīkāku informāciju meklēt šeit: https://www.vsaa.gov.lv/lv/pakalpojumi/apbedisanas-pabalsts

Mīļie vecāki,

bērna zaudēšana izjauc visu pasaules kārtību. Taču šobrīd ir jāpieņem lēmumi, kurus vecāki pat nejūtas spējīgi pieņemt.

Pirmā un visas turpmākās darbības atšķiras atkarībā no tā, vai bērns ir Zvaigžnu bērns vai bija vecāks. Veltiet laiku saviem lēmumiem un neļaujiet nevienam uz sevi izdarīt spiedienu. Zvaigžņu bērni jeb eņģeļbērni ir tie mazuļi, kuriem bija lemts mammas puncītī uzkavēties īsu laiku, dzimt priekšlaikus vai mirušiem, vai aiziet neilgi pēc savas dzimšanas. Viņus zaudē ne tikai vecāki, zaudējums ir arī brāļiem, māsām, vecvecākiem, ģimenes draugiem…

Lūk, daži padomi šajā brīdī.

Paziņojiet ģimenes ārstam, ja bērns nomiris mājās. Nāves gadījumā slimnīcā iestāde informē ārstu. Tiks izsniegta miršanas apliecība, kas nepieciešama turpmākajām darbībām. To neizsniedz nedzīvi dzimušiem bērniem, kas sver mazāk par 500 gramiem (grūtniecība līdz 22.nedēļai – auglis).

Bērni, arī Zvaigžņu bērni, ir jāapglabā tikpat cieņpilni un īsti kā jebkuru pieaugušu cilvēku. Ir vairākas iespējas, kā to izdarīt.

Ja mazulis tiek zaudēts līdz 22.grūtniecības nedēļai, viņu nosūta uz Krematoriju, kur notiek kopīga kremācija. Ja vecāki vēlas, tad šo bērniņu var atsevišķi kremēt (tā būs papildus maksa) un tiks izsniegta atsevišķa urna.
Ja emocionālu vai kādu citu apstākļu dēļ vecāki nevar uzņemties apbedīšanu, nedzīvi dzimis bērniņš tiks kremēts un vēlāk apbedīts kopā ar citiem bērniem Rīgas Lutera baznīcas dārzā esošajā Dvēseļu dārzā, Rīgā, Torņakalna ielā 5. Jūs tiksit informēti par laiku, kad kopīgā bērnu apbedīšana notiks.

Ja bērniņš piedzimst pēc 22.grūtniecības nedēļas, viņu reģistrē. Ja bērniņš piedzimst nedzīvs, nomirst uzreiz pēc piedzimšanas, viņu ved uz Bērnu slimnīcas (BKUS) pataloģijas nodaļu, kur izdod Miršanas zīmi un pēc tam vecākiem jādodas uz Dzimtsarakstu nodaļu reģistrēt bērnu – jādod vārds un tiek piešķirts personas kods.
Šo bērniņu vecāki var apbedīt gan kapos, gan kremēt (individuāla kremācija vai kopīga). Ja izvēlaties individuālu kremāciju, tas var dot laiku lēnām pārdomāt, kur īsti urniņu vēlaties aprakt vai izkaisīt pelnus. To var izdarīt arī Dvēseķu dārzā pie Rīgas Lutera baznīcas. Arī šajā gadījumā ar kremāciju saistītos jautājumus palīdzēs nokārtot BKUS pataloģijas nodaļā.

Mūsu pieredze liecina, ka brāļiem un māsām, ģimenes locekļiem un draugiem ir jādod iespēja atvadīties. Tas padara zaudējumu jūtamāku apkārtējiem un vecāku skumjas “saprotamākas”.

Sazinieties ar Rīgas Lutera draudzes mācītājiem un/vai kapelānu, lai pieteiktos uz pastorālu sarunu pirms bēru norises. Šīs sarunas laikā varēsiet ne tikai dalīties par aizgājēju un sniegt par viņu informāciju, kas nepieciešama, lai pilnvērtīgi noturētu bēru ceremoniju, bet arī tā ir saruna un laiks Jums pašiem. Lai pārdomātu, pārrunātu, meklētu padomu un atbalstu.

Bērna nāves gadījumā būs nepieciešama miršanas apliecība (izņemot, ja ir Zvaigžņu bērns).

Sazinieties ar apbedīšanas biroju, kuram vēlaties uzticēt bēru organizēšanu vai zvaniet mums, lai palīdzētu noorganizēt šo posmu. 

Rīgas Lutera draudze sadarbojas ar Vītolu  apbedīšanas dienestu. Kontakti: Gaujas iela 12, Rīga, LV-1026, diennakts tālrunis: 371 29108650, e-pasts: info@vitoluad.lv

Tuvinieki var izvēlēties arī citu apbedīšanas biroju.

Ja jūsu bērnam jau bija savi līgumi (mobilais tālrunis, dalība kādā klubā, pulciņā, utt.) un/vai viņš bija aktīvs sociālajos tīklos, atcerieties tos attiecīgi atcelt/slēgt.

Zaudējums vienmēr izraisa skumjas, sirdsāpes un tukšuma sajūtu, tādēļ ir nepieciešams sērot. Sērošana var turpināties ilgāk nekā var sagaidīt un tai var būt kritumi un kāpumi, tādēļ piedāvājam dažus avotus, kas var palīdzēt šajā laikā.

Vecāki, kuri zaudējuši bērniņu grūtniecības laikā vai uzreiz pēc piedzimšanas, bieži nesaņem apkārtējo cilvēku atbalstu. Nereti savā nezināšanā un bailēs no spēcīgām emocijām pārējie ģimenes locekļi, kolēģi, kaimiņi un draugi novēršas no sērās esošo cilvēku bēdām un citām zaudējuma izpausmēm. Tāpēc atbalsta grupai ir liela nozīme. Tajā sērojošie vecāki var sajust, ka nav vieni, ka tas, ko viņi jūt un kā jūtas, ir normāli, un ka bēdas var pārvērsties un kļūt citādākas nekā tās šobrīd ir.

Atbalsta grupa ir neliels sēru ceļa posms, ko paejam kopā. Tajā ir iespējams savstarpēji izpaust un pieņemt savas sērām raksturīgās emocijas (bēdas, bailes, niknumu, bezpalīdzību, izmisumu un citas), iegūt ieskatu sērošanas procesā, mācīties sērot dziedinošā veidā, pieņemt zaudējuma izraisīto realitāti un nāves neatgriezeniskumu, mācīties veidot sev apkārt atbalsta sistēmu, dot Zvaigžņu bērnam savā dzīvē jaunu vietu un jēgu, uztaustīt pašam savu ceļu, un piedzīvot, kā bēdāšanās palīdz mums mainīties un augt.

Sērošanas Dziedināšanā
Piedāvājam noskatīties mācītājas Daces Zušmanes lekciju “Ceļojums caur sērām uz dziedinātu sirdi”.
Lekcijā uzzināsiet:
• Kas ir sērošana: tās definīcijas un mīti.
• Kā izpaužas nedziedinātas sēras un kā tās ietekmē mūsu dzīves visos līmeņos.
• Pandēmijas laika pārmaiņas, izaicinājumi un iespējas.
• Kā mēs varam sevi un cits citu sērās atbalstīt: konkrētas rīcības.
Sēru dziedināšanas metode ir palīdzējusi miljoniem cilvēku atstāt savas sāpes (ne atmiņas) pagātnē. Lekcija ir kā ieskats šajā metodē, ar cerību, ka ikviens līdzdalībnieks saskatīs sevī iespēju noslēgt attiecības ar konfliktējošām sajūtām par notikušo nesenā vai senā pagātnē.

Agneses Megnes lekcijas un podkāsti. Agnese Megne ir kapelāne, raidieraksta “Visam savs laiks” veidotāja.
https://linktr.ee/visamsavslaiks

Katru gadu jūnijā Dvēseļu dārzā Torņakalnā, kas ir Latvijā otrā piemiņas vieta grūtniecības vai dzemdību laikā vai drīz pēc dzemdībām mirušajiem bērniem neatkarīgi no vecāku reliģiskās piederības, notiek piemiņas dievkalpojums.
Dvēseļu dārza Torņakalnā piemiņas vietas izveide tika realizēta par ziedojumiem (10 000 eur), tās arhitektonisko ietvaru veidojusi arhitekte Dace Putniņa, un piemiņas vietu – tēlnieks Kristaps Gulbis.
www.dveseludarzs.lv

Katru gadu otrā decembra svētdien visā pasaulē tiek atzīmēta kā mirušo bērnu piemiņas diena. Šajā dienā bērnus zaudējušo ģimeņu atbalsta organizācija “The Compassionate Friends” aicina plkst. 19:00 aizdegt logos sveces. Ievērojot vienotu laiku, sveču gaisma dažādās laika joslās veselu diennakti atgādinās mums par to mūžīgo gaismu, ko mūsu dzīvē nesuši pāragri aizgājušie bērni. Šajā dienā Rīgas Lutera baznīcā notiek īpašs dievkalpojums mirušo bērnu piemiņai.