📖 Nedēļas pārdomas | 08.10.2026
✍️ Mācītājs: Linards Rozentāls
Neviens kāpēc nav mazs
Mūsu draudzes “Torņakalnā himnā” ir svarīgi vārdi – neviens kāpēc šeit nav mazs. Un tas nozīmē, ka mēs paši esam savas draudzes programmā ierakstījuši – šeit mani uzklausīs, šeit es drīkstu uzdot jautājumus, šeit es drīkstu atzīt, ka kaut ko nesaprotu, šeit es drīkstu pateikt, ka man ir bail, un šeit es drīkstu nepiekrist. Jo draudze nav tikai vieta, kur sanāk kopā cilvēki ar vienādiem uzskatiem. Draudze ir Kristus miesa, telpa, kurā mēs mācāmies mīlēt arī tos, ar kuriem kopā nejūtamies ērti, ar kuriem mums nesakrīt.
Es domāju, ka Jēzus iesēja sēklas cilvēcei, kura cenšās un beigās arī spēj ieklausīties un dzirdēt.
Mēs varam iedomāties cilvēku, ar kuru mums ir visgrūtāk sarunāties. Varbūt viņš ir ļoti ass, krtizējošs, kategorisks, saka lietas, kurām nekādā veidā nevaram piekrist. Mēs dzirdam viņa vārdus, bet vai mēs redzam viņa sirdi? Varbūt aiz dusmām ir bailes, aiz striktuma vilšanās, aiz agresijas sāpes aiz neuzticēšanās pieredze. Tas nenozīmē, ka viss, ko viņš saka, ir pareizi, bet gan to, ka cilvēks ir kas vairāk nekā viņa viedoklis. Cilvēks var būt pavisam citādos uzskatos, Dievu pielūgt pavisam citā kalnā un veidā, taču tas neko nemaina pie mūsu draudzības. Un varbūt tieši te sākas kristīga mīlestība.
Šādu vietu, kur tā sākas, šodienas pasaulē nav daudz. Taču, vai tieši tas nav baznīcas uzdevums? Būt par vietu, kur cilvēki mācās sarunāties un saprasties, klausīties viens otrā. Kur neviens netiek izstumts, kur otrs netiek uzreiz klasificēts kā ienaidnieks. Kur mēs drīkstam nezināt un kur mēs drīkstam meklēt kopā. Tā būtu skaista draudze, vai ne? Nevis vieta, kur visi ir vienādi, bet kur Kristus ir lielāks par visām mūsu atšķirībām.
Jēzus klātbūtne rada šādas saprašanās vietas. Kur cilvēkus paēdina nevis neapmierinātība, bet apmierinātība, sāta sajūta. Kur tie jūtas saprasti. Tāda vieta radās, pateicoties par septiņām maizēm un dažām zivīm, bet Bībelē ir vēl daudz, daudzu citu tādu vietu. Piemēram, stāsts par Jēzu un samariešu sievieti pie Jēkaba akas. Par to būs nākamais stāsts.
