📖 Nedēļas pārdomas | 12.10.2026
✍️ Mācītājs: Justs Junkulis
Mazie vulkāniņi
“Mans Tēvs vēl aizvien darbojas, un arī es darbojos”
Jņ. 5:17
Kāds domātājs bija teicis, ka cilvēkam vienmēr ir iespēja ieraudzīt ap sevi kādu plašāku mērogu, kurā var patverties. Proti, vienmēr ir iespējams kāds mazliet plašāks skats, palīdzošs lielāks mērogs, kurā tavai dvēselei ir iespēja atelpoties, iegūt mieru, patvērumu. Spēt labāk izdzīvot, izturēt, pāraugt visu to reizēm trako, kas mūsu dzīvēs notiek. Tu neesi viens pats, savā bezizejā, vienmēr ir kas plašāks ap tevi, kas tevi nes, kas tevi uztur. Kas tevi spēj dziedināt. Ir labi to tā apzināties. Lai cik grūti, vienmēr ir kāds plašāks mērogs, kur patverties.
Arī aiz Bībeles tekstiem ir kāds plašāks mērogs. Visi tajā aprakstītie atsevišķie notikumi runā ne tikai par to tur konkrēti notiekošo, bet arī par tādu plašāku kontekstu – kāpēc tas notiek, par ko tas liecina. Uz ko tas norāda. Un ko grib mūsos iekustināt. Jo aiz visiem notikumiem ir vēl kas lielāks – Tas, uz ko visa Bībele norāda. Kāda lielāka realitāte, kas šo notikumu darīja iespējamu. Kam viņa tevi grib tuvināt.
Kaut kur lasīju tādu ļoti neparastu Bībeles notikumu salīdzinājumu ar vulkāniem. Ar vulkānu izvirdumiem. Ka visi vēsturiskie fakti – šeit uz šī kalna bija vulkāna izvirdums tajā un tajā gadā, bet tur uz tās salas kalna tajā gadā – neliecina tikai par šiem atsevišķajiem notikumiem, bet par ko vairāk. Par to plašo vulkāniskās aktivitātes realitāti, zemes dziļumos nemitīgi notiekošajiem karsto magmu veidojošiem procesiem, kas pavisam noteikti atkal un atkal izlauzīsies šajā vai citā vietā. Proti, ikviens vulkāns liecina par vulkānu izvirdumu iespējamību un to nemitīgo procesu, kas aiz tā ir. Zeme ir dzīva un elpojoša. Un līdzīgi arī Bībeles notikumi liecina vienmēr arī par to, kas ir aiz tiem. Par to dzīvo Avotu, kas visu kustina.
Šādu dzīves sajūtu atklāj arī Kristus. Viņš saka: “Mans Tēvs vēl aizvien darbojas, un arī es darbojos.” Viņš redz un zin – aiz visa, kas ir viņa dzīve, un kas ir viņš pats, ir nerimstoša Radītāja klātbūtne un darbošanās. Radoša, visu svētoša, dziedinoša, iedvesmu nesoša. Jēzus būtība ir nesaraujami saistīta ar šo Radošo, Darošo Avotu – Jēzus apzinās sevi kā šī Avota redzamu, iemiesotu izpausmi. Mans Tēvs rada, veido, dara labu, es ar Viņu esmu nesaraujami saistīts – un tāpēc to visu pavisam dabiski un pašsaprotami gribu darīt arī es. Citiem vārdiem, Jēzus saredz sevi kā Tēva manifestāciju, izpausmi jeb iemiesojumu šajā pasaulē. Loģiski, ka viņš, Jēzus darbojas, jo arī Tēvs taču turpina darboties. Dzīve kā darbošanās kopā ar Tēvu. Ļaujot Tēva nodomam izpausties arī caur sevi.
Jēzus spēj parādīt dzīvi, iedot šādu dzīves sajūtu arī mums. Arī tu esi nesaraujami saistīts ar Avotu, kas kustina visu. Arī mūsu dzīves dziļākā motivācija un piepildījums grib atklāties mūsu saiknē ar “Tēvu, kas aizvien vēl darbojas.” Arī mēs darbojamies, jo Mūsu Tēvs darbojas caur mums un caur visu ap mums. Un tāpēc mana dzīve, neskatoties uz visu grūto un nepilnīgo, ir reizē arī dievišķi svēta un pilnīga. Ne tikai Kristus, bet arī mēs esam Dieva mīlestības magmas mazie vulkāniņi šajā pasaulē.
