Aicinām uz Lielās Piektdienas dievkalpojumiem, kuros pieminēsim Jēzus Kristus krusta nāvi.
Lielās Piektdienas dievkalpojumi:
📅 3. aprīlī
📍 Rīgas Lutera baznīcā
🕚 plkst. 11.00 – Dievkalpojums (facebook pasākums)
Mācītājs: Justs Junkulis
Mūzika: Ingūna Grīnberga un Iveta Romancāne
🕕 plkst. 18.00 – Dievkalpojums pēc īpašas kārtības (ar translāciju) (facebook pasākums)
Mācītājs: Linards Rozentāls
Centrs Cilvēka izaugsmei Torņakalns (izaugt.lv) aicina uz Gongu nakti Lielajā Piektdienā.
🕥 plkst. 22.30 – Gongu nakts. Vairāk informācijas un pieteikšanās.
Dievkalpojums pēc īpašas kārtības
Lielā Piektdiena
Lielā Piektdiena nevar notikt un nekad nenotiek citādāk. Nekas būtisks nav mainījies. Tam visam tā jānotiek, ka katru gadu no jauna, katrā paaudzē no jauna un katrā laikmetā vienmēr būs no jauna trokšņaini Jēzus mācekļi un Dieva bērni, par kuriem Jēzus teica, ka, ja viņi apklustu, tad akmeņi viņu vietā brēktu. Būs pūļi, kas sauc slavinošus vārdus, un draugi, kas nodos, un sekotāji, kas izgaisīs, un sievietes, kas raudās, un kareivji, kas izsmies, un zagļi, kas ticēs. Un vienmēr kāds būs Jāzeps no Arimatijas, kurš slepus atbalstīs, bet publiski klusēs, vienmēr kāds būs Kirēnas Sīmanis, kurš vienkārši ies garām, neko nenojauzdams. Pat, ja šodien tas viss notiktu, tas notiktu tieši tāpat, jo tas nevar notikt savādāk. Pat, ja mēs visu zinātu iepriekš, un mēs taču zinām, ja mēs būtu tie, kas stāvēja ceļa malā, arī mēs vienā dienā sauktu “Ozanna”, bet nākamajā – “sitiet viņu krustā!”. Un tas tā notiktu vienmēr.
Kristū atklājusies mīlestība, Dieva svētums iemiesojas mūsos katrā, katrā paaudzē no jauna un katrā laikmetā no jauna. Svētais Gars neizlejas rezervē, Svēto Garu, Dieva mīlestības Garu nevar iekonservēt, sataupīt nākamajām paaudzēm. Nepietiek ar to, ka sakam – mēs tagad mākam mīlēt arī pagānus, tagad viss ir labi. Vai sakām – mēs tagad ļaujam arī klibajiem nākt Templī, tagad viss ir labi. Nē, nekas nav labi. Kas ir tie šodienas pagāni, tie šodienas klibie, tie šodienas kroplie, tie šodienas trokšņainie, kuriem mēs liedzam, kuriem mēs neļaujam, par kuriem sevi uzskatam kā labākus, izredzētus, Dieva mīlētus?
Klusā nedēļa atgādina mums, ka katram mums pašam no jauna ir jāpiemērojas Jēzus noteikumiem par to, kas mīlestība ir un kam tā domāta, jāuzņem šis Gars sevī, jāgrib mīlēt tos, kurus Jēzus mīl, pieņem, dziedina, glābj. Katrai paaudzei, katram laikmetam, katrai nācijai, katrai varai, katrai ticībai, katrai baznīcai, katrai partijai un tā tālāk. Katram no jauna. Katram no jauna nevis izvērtē, kurus tagad mīlēt un kurus nē, bet kuri vēl nav pietiekami mīlēti, saprasti, atļauti, kurus ir jāmīl vairāk, ciešāk, patiesāk, nopietnāk. Šī kaunpilnā Klusās nedēļas stāsta varoņi esam mēs paši. Tie paši, kurus Dievs nāca glābt no mums pašiem. Jo mēs esam tie paši, tādi, kādi esam. Mēs esam tie paši, kurus Jēzus redz un kurus Viņš uzlūko, kuriem blakus Viņš nostājas un saka – šie ir ar Mani, šie patiešām ir mani.
Un tad Viņu saņem, aizved, apsūdz, izsmej un sit krustā.
Un tad, saulei lecot, nāk nedēļas pirmās dienas rīts.
Vienmēr nāk.
Mācītājs: Linards Rozentāls
