Dievkalpojums Rīgas Lutera baznīcā Torņakalnā svētdien, 7. jūlijā 11.00
Tiešraide Lutera draudzes YouTube kanālā
Kā rīkoties krīzēs? Radoši un ar lielu mieru.
Kāda būs šī pasaule pēc simts gadiem? Kur un kādi mēs katrs būsim pēc 200 gadiem? Kāda būs mūsu nākotne? Ja paliekam tikai stāvot uz savas pieredzes, uz savu zināšanu pamata, jā, neko daudz mēs pateikt nevaram. Pieredze mums rāda, ka ar nāvi viss beidzas, bet attiecībā uz pasauli ir tik daudz faktu, tik daudz datu, tik daudz novērojumu un prognožu, ka šķiet, – arī tai priekšā nekā laba nebūs – nedz ar klimatu, nedz ar cilvēku neuzticēšanos demokrātijai, nedz ar dažādu dikatoru izvirzīšanos priekšplānā. Pieredze mums saka – nebūs labi, ja vispār kas būs, tad nebūs labi.
Un tad mēs skatāmies Bībelē un brīnamies – par ko tā runā? Nu, kā, piemēram, pravietis Jesaja var iedomāties savā mesiāniskajā redzējumā, ka nāks laiks, kad “vilks mitīs kopā ar jēru, pantera kopā ar kazlēnu gulēs, tele, lauvēns un nobarots vērsis blakus – mazs zēns tos ganīs! Govs ganīsies kopā ar lāci, kopā tiem mazuļi gulšņās, un lauva ēdīs salmus kā vērsis! Zīdainis kaitēsies pie odzes alas, un čūsku midzenī mazulis bāzīs roku! Neviens nedarīs ļauna”! Tie jau tikai tādi romantiski sapņi, vēlmju domāšana!Taču jūs varbūt nezinat, bet Bībele nav vēsturiska grāmata. Tās stāstus nevar lasīt kā mēs lasām ziņas – tās bija vakar, un tās aizvakar, tās bija pagājušo gads, bet šīs nu gan ir jaunas. Bībelē nav pagātne un nākotne, tur ir tikai tagadnē – tajā rakstītais notiek ar mums. Līdzīgi, piemēram, mēs nevaram teikt – lūk, reiz bija tādi farizeji un rakstu mācītāji, viņi uzbruka Jēzum, piesējās, strīdējās, viņi visu zināja, lūk, tādi neganti cilvēki, vainīgi pie tā, ka Jēzu piesita krustā. Nē, farizeji un rakstu mācītāji nav pagātnē. Tie ir tagad, katrā no mums sēž viens farizejs un rakstu mācītājs, bet varbūt pat vesels bars. Un uzbrūk Jēzum, uzbrūk mīlestībai, mēģina pierādīt, kāpēc mums tas un tas vai tie un tie nav jāmīl, nav jābūt pret viņiem labvēlīgiem, draudzīgiem, atvērtiem.
Jesajas redzējums atklāj Dieva vērtības un vīziju, stratēģiju, nedaudz arī taktiku. Viņš ir šajā pasaulē caur mums, caur savu Garu. Visi apustuļi Jaunā Derības bez mitas atkārto, ka mēs esam Dieva bērni. Ka nesam Dieva tēlu un līdzību. Ka neesam tikai bioloģiski radījumi, radušies no saviem vecākiem, bet arī no Dieva. Mūsos ir dievišķā puse, mēs esam Dieva bērni. Mēs nesam sevī to, kas Dievs ir – un Viņš ir mīlestība. Mēs nesam šo mīlestību sevī, taču ne vienmēr šai mīlestībai mūsos ir teikšana. Un katra cilvēka dzīve ir drāma un traģēdija, jo katrs dzīves solis nes sevī iespēju mīlestību izpaust un dot. Uz to Dievs – pacietībā un arī ar milzīgām vilšanās sāpēm – gaida. Es gaidīšu, Viņš saka, kamēr cilvēks atzīs mīlestību, un, lai cik daudzas reizes viņš kritīs nemīlestībā, es gaidīšu, es būšu ar viņu pacietīgs.
Mācītājs Linards Rozentāls
Mūzika: Ingūna Grīnberga un Ilze Lejiņa (saksofons)
