Dievkalpojums svētdien, 9. jūnijā 11.00 Rīgas Lutera baznīcā Torņakalnā
Tiešraide Rīgas Lutera draudzes YouTube kanālā
Saules zaķītis
Kad sanākam kopā dievkalpojumā, ar to mēs Dievam nekalpojam. Šī kopā sanākšana ir spēka iegūšana, iedvesmas saņemšana, motivācijas, enerģijas, dzīvesspara pasmelšana no mūžīgi pie mums nākošajiem un plūstošajiem Gara avotiem – lai dotos kalpot Dievam, lai citus iepriecinātu, dziedinātu, pieceltu, pabalstītu, paietos līdzi, atbrīvotu no kaut kā, pārsietu, uzklausītu. Ja es gribētu dažos vārdos pateikt, ko nozīmē kalpot Dievam, tad tas ir – uzlūkot otru cilvēku tā, kā mēs apbrīnojam kādu mākslas darbu, ļaujamies tā iespaidam, lūkojamies tajā kā apburti un apgaroti. Staigāt Garā nozīmē meklēt un atrast apbrīnojamo otrā, apbrīnojamo šajā laikmetā, šodienas pasaulē, sevī pašā. Vai nevarētu tā būt, ka dievkalpojums – Dieva pievērstības un kalpošanas brīdis, kurā uz stundu, pusotru veldzējamies, ir kaut kas, kas notiek vienmēr? Dievs ir pievērsies mums no iesākuma, un tie esam mēs, kas dodas šai pievērstībai telpu, iespēju, struktūru – un nosaucam to par dievkalpojumu. Kad uz – salīdzinoši – īsu mirkli pieslēdzamies tam, kas notiek vienmēr, kas ir vienmēr – kā vienmēr spīd saule (arī, ja to neredzam). Dievkalpojums ir kā saules zaķītis, lielās gaismas atspīdums, ko mēs apzināti uztveram, noķeram, lai rastos šīs gaismas gabaliņš, mazais saules zaķītis uz mūsu dzīves sienām. Tas ir brīdis, kur mēs noķeram saules zaķīti, bet saule ir noķērusi mūs. Gars ir saķēris mūs. Un no šīs kopā saķeršanās un apķeršanās dzīve top gaišāka un spēka pilnāka.
Pēc dievkalpojuma – Torņakalna Medus svētki – tur pat baznīcas dārzā. Kad Bībele saka – piens un medus plūst, tad tas nozīmē, ka dzīve ir laba, nekas neizkalst, neslīkst izmisumā, necīnās par izdzīvošanu. Medus ir dzīves pilnības zīme – kad dzīve plūst.
Piens, medus, rupjmaize būs! Līdzi paņemiet tikai kādu sedziņu, uz kā dārzā piesēst.
Mācītājs Linards Rozentāls
