Rīgas Lutera draudzes 134. dzimšanas dienas svētku dievkalpojums svētdien, 23. februārī 11.00 Rīgas Lutera baznīcā Torņakalnā. Dievkalpojuma tiešraide Rīgas Lutera draudzes YouTube kanālā
TICĪBAS SKAITĪTĀJS
Šādos laikos kā šie viegli pazaudēt ticību. Ticību cilvēkiem, nākotnei, ticību patiesībai, kad tā tiek locīta uz visām pusēm. Arī Dievam, kura vārdu bezkaunīgi valkā pat visbezdievīgākie cilvēki. Taču šis laiks arī atgādina – ticībai nav jābūt lielai! Jēzus mācekļi vienureiz Jēzum prasīja – vairo mums ticību! Viņiem likās, ka ticība tiem par mazu. Jā, mēs nereti gribam, lai mūsu ticība būtu riktigi liela. Taču Jēzus mācekļiem atbildēja, ka pietiktu pat ar tik mazu ticību kā sinepju garudiņš, lai tā ne tikai skaitītos, bet arī, lai ar to varētu kalnus pārcelt.
Mums vienmēr liekas, ka skaitās kaut kas, kas ir pietiekami liels. Bet skaitās arī tas, kas citu acīs ir mazs. Šodien mēs svinam mūsu baznīcas 134. dzimšanas dienu. Un pagājušā gadsimta 20ajos gados mūsu draudzē bija tāda Palīdzības komiteja, kura bieži rīkoja loterijas un izsoles, lai vāktu līdzekļus baznīcas uzturēšanai un draudzes darbam. Vecās protokolu grāmatās var izlasīt, kādus dāvinājumus cilvēki šādām loterijai ziedojuši. Piemēram, 1927. gadā, re, mācītāja Birģeļkundze – radioaparātu. Tas toreiz, tikai divus gadus pēc tam, kad sācis darboties Rīgas Radiofons, bija ārkārtīgi dārga lieta, nu, kā šodien vislielākais un plānākais televizors ar vēl pievienotu skaņu sistēmu. Vai, re, Brauderkundze ziedojusi sienas tepiķi. Ābelkundze – gleznas. Timofejev- un Lokmankundzes – ķēka izstrādājumus, mūsdienu valodā, virtuves iekārtu. Bet tajā pat laikā – Koškinkundze vienu pudelīti odiera un Skalbergkundze – vienu sālstrauciņu un zaftes burciņu. Viss skaitās. Nekas nav mazs. Nekas nav par mazu. Tāda tā ziņa.
Tas pats arī ar mūsu fiziskām aktivitātēm. Varbūt mums liekas – skaitās tikai tad, ja mēs stundu nomokāmies ar aerobiku vai fitnesa studijā, svaru zālē vai treniņos. Tikai tas. Bet, ja pievēršam uzmanību saviem soļiem, arī dienās, kurās nekur netrenējamies un ar aerobiku nenomokāmies, tāpat nostaigājam savus 10 000 soļus, ja vien tiešām nepavadām visu dienu pie datora. Mēs to izdarām, vienkārši dzīvojot savu dzīvi – mājās un iepērkoties, staigājot pa darba vietu gaiteņiem un kāpnēm. Bez nekāda fitnesa.
Tāpēc arī mums visiem ir labi zināt, ka mums katram ir daudz vairāk ticības nekā mēs domājam. Mums nevajag tikai meklēt ticības fitnesa pulciņus. Jā, kādreiz mēs trāpamies Dieva fitnesa pulciņā, bet dažkārt nē. Mums ir jāieskatās savos ticības skaitītājos, kuri pieskaita mums vienu ticības soli ik pa brīža, ik pēc elpas.
Tāpēc varbūt Jēzus mācekļu jautājums bija nedaudz garām. Nevis – Kungs, vairo manu ticību, bet gan vairo manu izpratni par to, kā ticība jau manā dzīvē izskatās, kur tā jau ir.
Mācītājs Linards Rozentāls
Mūzika: Kaspars un Anda Zemīši
Svētdien arī noslēgsies draudzes akcija Ukrainas atbalstam “Esi izsalcis? Apēd ābolu! Bet saldumus sūti uz ierakumiem!” Aicinām nest mazus, kompaktus un saldus gardumus ar lielu enerģētisko vērtību, kurus nosūtīsim uz Ukrainu valsts aizstāvjiem.
Pēc dievkalpojuma sadraudzība Lutera draudzes centrā, kur pret ziedojumiem varēs baudīt ukraiņu boršču, bet plkst. 15.00 notiks labdarības koncerts НАША ПІСНЯ – UKRAINAS ŠLĀGERI https://fb.me/e/2Y0RibfS1
Tiekamies svētdien!
