Dievkalpojums svētdien, 9. februārī 11.00 Rīgas Lutera draudzē Torņakalnā. Dievkalpojuma tiešraide Rīgas Lutera draudzes YouTube kanālā
Bābeles šahtas
Iedomājieties skalu, kuras vienā pusē ir Bābeles tornis, kura cēlāji visi runāja vienā valodā, vienas viendabīgas sabiedrības ekvivalents, bet skalas otrā galā Vasarsvētki, kurā visi runā katrs savā valodā, bet viens otru saprot tā, it kā otrs runātu viņa dzimtajā valodā.
Kur uz šīs skalas atrodas mūsu laikmets? Man šķiet, mēs – līdzīgi kā 20. gadsimta 30. gados – virzāmies Bābeles torņa virzienā. Biežāk nekā agrāk mēs mācāmies, draudzējamies, strādājam, tiekamies vai precamies ar cilvēkiem, kuru uzskati ir līdzīgi mūsu uzskatiem, un, protams, vērtējam šos cilvēkus labvēlīgāk, pateicoties tam, ko sauc par grupas aizspriedumiem.
Kāda aizraujošs seriāls “Šahta” (“Silo”) vēstī par nākotnes pasauli, kurā zeme un gaiss ir ar kaut ko tā saindēti, ka ārpasaulē uzturēties nav iespējams, un neliela pāri palikušās cilvēces sīka daļa – ap 10 000 cilvēku – jau daudzus simtus gadu dzīvo dziļā, vairāk nekā simts stāvu dziļā bezdibenīgā šahtā, kompaktā sabiedrībā. Neviens nezina neko par to, kāpēc viņi tur dzīvo un kas ir ārpusē, bet skaidrs ir tikai viens – katru, kas iziet ārā, gaida drīza nāve. Un seriāla pirmā sezona beidzas ar šokējošu kadru – pirmo reizi šahta tiek parādīta no ārpuses un, izrādās, tai līdzās ir daudzas, daudzas citas, absolūti atšķirtas viena no otras šahtas, viena otrai līdzās, atdalītas ar betona sienām, bet neviens vienā šahtā dzīvojošais pat nenojauš par citas šahtas esamību.
Jo viendabīgāka ir pasaule jeb šahta, kurā dzīvojam mēs, jo šokējošāka ir sastapšanās ar “citādo”. Viņi ir pilnīgi kas cits – un tāpēc mēs norobežojamies, neuzticamies, viens otram nepatīkam – pat neaizdomājoties, ka patiesībā mūsu domas atšķiras un mēs paši viens no otra atšķiramies daudz mazāk nekā mums šķiet.
Tāpēc – es domāju – viens no absolūti līdzvērtīgiem, demokrātiskiem veidiem, kā apjaust un pieredzēt savu vienotību nevis ar savu viendabīgo pasauli, bet ar visām pasaulēm – ir savā labākajā izpildījumā draudze, sociāla telpa, ko rada un veido nevis vienādi uzskati, vienāda ticība, vienāda pārliecība, vienādi statusi, profesijas, dzīvošana vienā rajonā – bet gan kristība. Katrs cilvēks ir tāds pats kā otrs. Dieva bērns. Nekāda polarizācija. Nekāda nošķirtība. Nekāda segregācija apakšstāvos un augšstāvos. Nekādas viena no otru atdalītas šahtas.
Mācītājs Linards Rozentāls
