“Vai atnāksit Zaļā Ceturtdienā uz baznīcu vai nē, tas pat nav galvenais. Galvenais ir šo skaisto, gaišo Jēzus mielasta dienu nosvinēt. Mans piedāvājums ir – neatsakieties no iespējas Zaļo Ceturtdienu nosvinēt mājās, savu tuvāko lokā. Zaļā Ceturtdiena šogad ir pārcēlusies uz jūsu mājām. Ne vairs pie altāra galda, bet pie jūsu ģimenes galda tā šogad ir atradusi sev mājvietu. Jūsu mājas šogad – tāpat kā citos dažādu apdraudējumu laikos – lai kļūst par mazajām, slepenajām draudzēm un baznīcām aiz aizvilktajiem aizkariem. Zaļās Ceturtdienas vakarā uzklājiet galdu. Skaisti, bet vienkārši. Lai nav nekas perfekts. Varbūt paņemiet kādus labākus traukus. Savu mīļāko glāzi. Jo esam tā vērti. Varbūt kaut kur ir aizkritušas kādas skaitas salvetes. Pagatavojiet sev mīļākos ēdienus. Lai uz galda ir gan kaut kas sāļš, gan kaut kas arī rūgts, gan salds, gan arī nedaudz skābs. Lai uz galda ir puķes un uz galda galdauts. Iededziet sveces. Un lai uz galda ir kāds vīnogu dzēriens un neraudzēta, bezrauga maize. Ja nav nekas no vīnogām, būs labi arī vienkāršs ūdens. Izslēdziet televizoru, pieklusiniet mūziku, nolieciet malā ekrānus. Piedomājiet par tiem cilvēkiem, kuri jums svarīgi. Par visiem, kas slimi un kas cieš. Pateicieties Dievam par visu, kas jums ir, un arī par to, kas nav. Atcerieties par nakti, kurā Jēzus saņēma ciet. Par Viņa šaubām Getzemanes dārzā. Par to, ka visi mācekļi pabēga kur kurais un Jēzus palika viens. Par to, ka Viņš tika nodots. Un citi gribēja viņu aizstāvēt, bet Jēzus neļāva. Padomājiet par visiem, kuri nevar sevi aizstāvēt, par visiem, kuri dzīvo krusta ēnā un dzer savu rūgto sāpju biķeri. Varbūt ir kādas dziesmas, ko jūs gribat padziedāt. Vai kaut kas, ko visiem priekšā nolasīt vai izstāstīt. Un vienā brīdī – kā Jēzus to tik daudzos mielastos darīja – ēdiet neraudzēto maizi un izdzeriet vīnu vai vīnogu dzērienu. Un atcerieties – tā sākās šis neparastais mīlestības mielasts, kurā kopā ir tie, kas viens otru mīl. Divi vai trīs, un tā līdz miljardu miljardiem, visi cilvēki – pie viena galda. Debesu mielasts. Nākotnes pasaules garša. Kopība, kāda tikai starp diviem vai trim pagaidām iespējama. Un paturiet sevī šo Zaļās Ceturtdienas sajūtu, piemniet to. Paturiet to pie sevis – lai vienmēr, kad būsit kādā mielastā, arī šeit baznīcā, jūs atcerētos to un ilgotos pēc tās. Jo tas ir Vakarēdiens. To nevar iestādīt neviens cits kā tikai mīlestība. Iestādiet to Zaļās Ceturtdienas vakarā. Un ļaujiet tai augt.”
Mācītājs Linards Rozentāls.
Foto: unsplash.com / Morgan Winston