“Vēstule no Nācaretes” marta izdevums

Justs Junkulis, Rīgas Lutera draudzes mācītājs
Dziedināti no tumsas
“Dziediet Kungam, slavējiet Kungu, jo viņš izglāba nabaga dzīvību no ļaundaru rokas!” (Jer. 20:13)
Gavēņa laika aicinājums ir ieraudzīt sevi Kristus gaismā. Ieraudzīt savu dzīvi Kristus pestījošā darba ietvertu un nestu.
Pravietis Jeremija ar saviem vārdiem atklāj mūsu, cilvēku, droši vien lielāko problēmu, pamatgrēku – nespēju īstenot dzīvi bez varmācības. Šī vārda plašākajā nozīmē. Tādu dzīvi, kurā neviens nav ļaundaris, pāridarītājs un neviens nav upuris, cietējs. Un viņš atklāj arī, kur pie tā visa ir Dievs. Ka Dievs atklājas kā tas, kurš glābj. Glābj mūs no citu tumsas un arī no mūsu pašu. Tāds ir Dievs.
Mēs mītam nemitīgā cīņā un sāncensībā. Bībeles tēliem runājot, neilgi pēc radīšanas dāvanas notiek pirmais strīds divu brāļu starpā, kur Kains greizsirdībā nogalina savu brāli Ābelu. Jā, kas viņiem neļāva dzīvot mierā? Kā brāļiem, par kuriem Dievs viņus bija radījis un aicinājis? Kāpēc mēs esam kā Kaina bērni, kas nespējam tikt ar savu nemieru galā un atkal un atkal izgāžam to uz citiem? Samazinot sava tuvākā, sava brāļa (un māsas) dzīvību, dzīves prieku, dzīves iespējas? Konkurējot, sacenšoties, kāpjot uz citu galvām, lai tiktu tālāk? Un jo īpaši – kad nespējam attiecībās panākt vēlamo ar vārdiem, un kad nespējam pieņemt, ka reizēm nepanāksim vēlamo, bet ķeramies pie spēka, jo mums taču ir jāpanāk savs!
Atbilde droši vien saistīta ar mūsu būtību, mūsu identitāti. Mana identitāte nav droša, tā nav vesela. Tā ir sakasīta no dažādiem avotiem. Tā baiļojas lielo dzīves jautājumu priekšā. To nospiež bailes par esamības zaudēšanu, bailes no nāves, no visa beigām. Un mana identitāte var būt tik ļoti trausla, nestabila, ka to izkustina pat vismazākais kairinājums no ārpuses.
Mēs darām pāri citiem tad, kad esam nelaimīgi. Kad mēģinām sagrābstīt savu būtību ar varu, atņemot to citiem. Taču savu būtību nav iespējams sakasīt no citiem, atņemt, izcīnīt ar varu. Savu būtību var tikai saņemt kā dāvanu no Dieva. Tādu pašu dāvanu kā visu pasauli un dzīvi.
Savukārt Dievs mūs visus ved pretī savai nākotnei. Tādi nākotnes īstenībai, kurā Ābels var satikt un piedot savam slepkavam brālim Kainam un abi var tikt dziedināti. Jā, vai tā var notikt arī ar mūsu varas darbiem?
Kristū mēs šo iespēju sastopam. Dieva Jēzū sevis iztukšošana un atdošana līdz pat nāvei paver mums skatu uz citas dzīves iespēju – kur identitātei netiek sagrābta un turēta ar varu, bet brīvi īstenota un varbūt pat ziedota citu labā. Jēzus pietuvina mūs Dieva būtībai – tādai esamībai, kas nav pakļauta nemieram par savu nozīmīgumu, statusu; būtībai, kuru nevada bailes, kas nebaidās savu esamību sašaurināt, lai dotu vietu citām radībām.
Kristus dzīvoja tieši tā. Un labā vēsts vai evaņģēlijs ir, ka viņš ieved šādā dzīves ceļā arī mūs. Viņš mūs dziedina un maina (metanoija!) – ka arī mēs sākam aptvert tādu dzīves iespēju, kas nekāpj uz citu galvām, kam nav jāsakasa sava esamība no citiem. Jo mēs savu būtību, savu identitāti piedzīvojam kā dāvanu no Dieva, no šī ārpus konkurences, skaudības un grābšanas esošā dzīvības avota.
Un, ja mēs savu būtību esam piedzīvojuši kā dāvanu no Dieva, tad mēs varam arī par sevi pārāk neraizēties un nebaiļoties. Tad mēs varam sākt dzīvot it kā nāves nebūtu. Proti, līdzīgi kā Dievam nāve neko nenozīmē, tā nav Viņam faktors, ar ko jārēķinās, tā arī mūsu ikdienā, attiecībās mēs varam dzīvot jau tagad tā, ka nāve neko nenozīmē, ka mūs neskar raizes par savas esamības sarukšanu, pazušanu – jo mūs vada patiesā dzīvība, kas nāk no Dieva.
Manu identitāti līdzcilvēki nespēj apdraudēt, samazināt, atņemt – jo tā nāk no Dieva. Tā jau ir dota. Man nav nekas jāpierāda, man nav jācīnās par savu vietu zem saules. Mani nevar ietekmēt ar bailēm ko palaist garām, ko nedabūt, nepiedzīvot – Dievs man dod to esamību, kurā viss svarīgais man jau ir. Un svarīgākais – man nav jālieto spēks, lai ko paveiktu. Tāpat kā Dievā nav tumsas un vardarbības, tā arī es mācos dzīvot bez tās. Mana dzīve izrādās ceļš, kurā es augu ārā no ne- cilvēcības, kur tieku Dieva atkal un atkal dziedināts no savas tumsas un arvien tuvojos tai gaismai, ko esmu iepazinis Kristū.
Jeremija teica: slavēsim Dievu, kas izglābj nabaga dzīvību no ļaundara rokas. Un izrādās, tas nenozīmē tikai pasargāšanu no citiem ļaunajiem un viņu ietekmes uz mani. Tas nozīmē arī to, ka Dievs izglābj mūsu dzīvību no mums pašiem, no mūsu bailēm un nemiera, no visa, kas atņem cilvēcību un mudina lietot spēku. Lai mēs mācītos dzīvot tikai un vienīgi mīlestības vadīti. Kopā ar Kristu.

Sirsnīga pateicība ikvienam par iesaistīšanos Lutera draudzes akcijā Ukrainas atbalstam!

Rīgas Lutera draudze no 29. janvāra līdz 26. februārim bija aktīvā Ukrainas atbalsta akcijas zīmē, tādējādi atzīmējot savu 132. dzimšanas dienu.
Sakām sirsnīgu paldies ikvienam, kas iesaistījās, gādājot nepieciešamās lietas un skaidras naudas ziedojumus, ko jau veiksmīgi ar mūsu draudzes locekļa Jura Ulmaņa un organizācijas “Māras balss” gādību esam nogādājuši labdarības organizācijai “Я допоможу” Odesā.
Par boršču divās svētdienās saziedoti Eur 434 un vēl saņemts Eur 500 skaidras naudas ziedojums.
Pāris dienu laikā tika sašķirotas visas sanestās mantas un sapakotas kastēs drošai un ērtai pārvešanai. Uz Odesu aizceļoja 17 kastes ar pārtiku, 4 kastes ar higiēnas precēm, 1 kaste ar medikamentiem, 1 kaste ar powerbank un baterijām, 2 kastes ar kancelejas precēm, 4 kastes ar pamperiem, 9 kastes ar rotaļlietām un dažādām precēm bērniem, 18 kastes ar gultas veļu, dvieļiem, segām un spilveniem, 5 kastes ar cepurēm, šallēm, cimdiem, 5 kastes ar pieaugušo un jauniešu apģērbiem, 5 kastes ar apaviem un 5 kastes ar virsdrēbēm pieaugušajiem.
Šajā akcijā iesaistījās arī mūsu draugi – Latviešu evaņģēliski luteriskā baznīca Amerikā, kura ukraiņu labdarības organizācijas “Я допоможу” darbam ir ziedojusi 5000 USD.
Jūsu katra atsaucība un iesaiste ir bijusi ļoti liela un par to milzīgs PALDIES!
Slava un pateicība Dievam, kurš gādā un rūpējas, lai mums pašiem būtu un paliktu pāri labiem darbiem!

Turpinās Lutera draudzes ērģeļu remonts

Ņemot vērā, ka ir izsludināta kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas 2023. gada 1. kārta, draudze atkal pieteiksies finansējuma saņemšanai, lai pilnībā pabeigtu Rīgas Lutera draudzes ērģeļu plēšu remontu un tādējādi noslēgtu kopējo ērģeļu remontu un restaurācijas procesu. Finansējuma saņemšanas gadījumā turpināsim sadarbību ar ērģeļu meistaru Miku Dzenīti.