Trīsvienības svētki ir nākamā svētdienā pēc Vasarsvētkiem.
Šos svētkus baznīca sāka svinēt 10.gadsimtā – pēc garām diskusijām, vai tie ir jāsvin, vai nav. Pirmie kristieši Dievu pieredzēja trijos veidos, kas tajā pat laikā ir viens un tas pats Dievs:
1) Dievs kā Radītājs, visas būtības avots un sākums;
2) Dievs kā cilvēks Jēzus no Nācaretes, Kristus;
3) Dievs mūsos, Svētais Gars, kas mūs virza un dara dzīvus.
Šo Trīsvienības mācību teologi attīstīja pirmajos gadsimtos pēc Kristus un lai to izteiktu, radīja jaunu vārdu trinus, saliekot kopā vārdu tres (trīs) un unus (viens). Dievs nav ne viens, ne trīs, bet trinus, burtiski tulkojot, “trīsviens”. No tā arī latviski – Trīsvienība, Tēvs un Dēls un Svētais Gars.
Ar Trīsvienības svētkiem sākas baznīcā tā saucamais “bezsvētku pusgads”, jo nākamie lielie svētki būs tikai Ziemsvētkos. Pēc Trīsvienības svētkiem daudzās protestantu baznīcās skaita arī nākamās svētdienās – līdz pat Mūžības svētdienai novembrī, piemēram, 2. vai 7.svētdiena pēc Trīsvienības svētkiem.
