Rīgas Lutera draudze kori dibināja tālajā 1920.gadā. Cauri dažādiem laikmetiem un izaicinājumiem – ar pārtraukumiem un bez – tas dzīvo un darbojas līdz pat šai dienai. Pēdējā desmitgadē esam kļuvuši arī par Dziesmu un deju svētku kustības dalībniekiem un šobrīd Rīgas Lutera draudzes koris ir otrs lielākais koris Latvijā, kas šajos svētkos piedalīsies.
Kordziedāšana ir garīga prakse – tā pieprasa visas tavas iekšējās pasaules koncentrēšanos visiem kopīga un reizē daudzbalsīga dziedājuma tapšanā. Šī garīgā prakse prasa apņēmību, nesavtību, disciplīnu, kontemplatīvas pamatiemaņas, empātiju, spēju uztvert, dzirdēt un sadarboties, pazemību un tiekšanos uz pilnīgu vienotību ar visu kori, būt daļai no tā, būt vienam loceklim lielajā organismā. Tāpēc koris ir gandrīz vai perfekta metafora tam, kas ir draudze. Ja korim iztrūkst šī jau pirmajā gadsimtā apustuļa Pāvila formulētā draudzes aspekta, tad nekāda lielā kopdziedāšana nesanāk.
Tāpēc Dziesmu un deju svētki ir ne tikai kultūras, mūzikas, nācijas, bet arī garīgi svētki. Tajos atklājas Gars, tajos mēs piedzīvojam pieredzi, kas gan varbūt nav tieša Dieva klātbūtnes pieredze, bet bez tās nav iespējams saprast, kas ir garīgums un ticība. Šie svētki rada pieredzes telpu, kurā ļoti daudzi un ļoti dažādi cilvēki piedzīvo sevis pārspēšanu, izraušanos no sava paša “Es” robežām, top satverti no kaut kā, kas atrodas taipus cilvēka paša “Es”. Cilvēks izjūt savu pārveidošanos, savienojoties ar kādu lielāku “kārtību”, kļūstot par daļu no tā, kas ir lielāks par viņu pašu. Tā ir garīga pieredze, un tā ir Dieva klātbūtnes pieredze arī, ja mēs to tādā vārdā nenosaucam un ne visi to šādā jēdzienā iztulkojam.
Šī pieredze kļūst par kaut ko, bez kuras mēs vairs nevaram dzīvot. Pat, ja mēģinājumi notiek tikai reizi nedēļā kā Lutera draudzes korim – ir sajūta, ka bez kora mēģinājuma nedēļa nav īsti izdzīvota un piedzīvota. Tā kā esmu dzīvē vadījis simtiem un pat tūkstošiem dievkalpojumu, man ir nešaubīga pārliecība, ka arī tur – kordziedāšanā – ir kaut kas no dievkalpojuma. Tieši kaut kam tādam mums katram ir jābūt, bez kā mēs nevaram īsti dzīvot, ja tajā nepiedalāmies.
Tāpēc mūsu draudzes kora dalība Dziesmu svētkos – par to esmu no sirds pārliecināts – ir daļa no Evaņģēlija komunikācijas, no bezgalīgi skaistas un mīlestības pilnas sarunas, kurā atrodamies – draudze un pārējā sabiedrība, kultūra un garīgums, mūzika un vārds, un mēs katrs arī mūsu korī – visdažādākie cilvēki, bet visi – meklētāji un garīgā ceļa gājēji. Mēs neesam tikai priekš sevis, bet kopā ar visiem un citiem, priekš visiem, un radam kaut ko, ko neviens no mums nevarētu radīt viens pats.
Mācītājs Linards Rozentāls
