Par draudzi

Rīgas Lutera draudze ir lielākā luterāņu draudze Latvijā un mūsu draudzē ir aptuveni 4500 draudzes locekļu. Mūsu dievnams – Rīgas Lutera baznīca, ko daudzi pazīst arī kā Torņakalna baznīcu, ir celts pēc Johana Koha projekta un ir pirmā Lutera vārdā nosauktā baznīca Latvijā. Dievnams tika iesvētīts 1891. gada 24. februārī.

Draudzes dzīve ir aktīva un daudzveidīga. Regulāri notiek dievkalpojumi, meditācijas nodarbības, svētdienas skolas nodarbības, iesvētes nodarbības, pirmslaulību semināri, sadraudzības pasākumi, darbojas drēbju kamera.

Reizi gadā notiek draudzes nometne un Citāds dievkalpojums Vasarsvētkos. Daudzveidīgs un aktīvs ir arī draudzes diakonijas darbs, sākot ar rūpēm par draudzes vecākajiem un vientuļajiem locekļiem un beidzot ar apkārtnes sociāli jūtīgajām grupām. Tā reizi gadā notiek akcija “Ceļā uz skolu”, “Dienišķā maiza”, “Lielais mielasts” Ziemsvētkos, atbalstot un iepriecinot apkaimes trūcīgākos iedzīvotājus.

Draudzes darbu nodrošina neliels darbinieku kolektīvs un aptuveni 200 aktīvu brīvprātīgo, kas katrs pēc sava aicinājuma, spējām un interesēm ir iesaistījies kādā kalpošanā. Draudzē darbojas šādas brīvprātīgo grupas – pērminderi, svētdienas skola, diakonija, jaunieši, drēbju kamera, viesmīlības grupa, mūzikas grupa, lūgšanu grupa, altārlasītāji.

Draudze par vienu no saviem uzdevumiem ir izvirzījusi garīgā satura pieejamību visdažādākajos kanālos, ko nodrošina mūsdienu tehnoloģiskās iespējas. Draudzes mājas lapu un sociālo mediju kontus lieto latvieši visā pasaulē.

Draudzes locekļu aptauja liecina, ka vairākums izjūt ciešu saikni un piederības sajūtu savai draudzei, ir entuziastiski un aizrautīgi, nododot šo sajūtu arī citiem, ārpus draudzes. Cilvēki atzīst, ka šī ir tā vieta, kur viņi stiprina savu ticību, izjūt saskarsmi ar Dievu, pārdomā būtiskos jautājumus, saņem svētību un vienkārši – ir.

Gadu gaitā Lutera draudze ir apliecinājusi sevi kā nozīmīgu garīgo, kultūras un sociālo centru Latvijā, kas ne tikai rūpējas par savu draudzes locekļu garīgo dzīvi, bet izstaro savu darbību arī ārpus savas draudzes robežām.

 

Lutera baznīca tapa uzcelta un draudze izveidojās laikā, kad luterāņu baznīca saskaņā ar Krievijas impērijas likumiem bija valsts pārvaldes sastāvdaļa – to pārvaldīja Ģenerālkonsistorija Pēterburgā, kura atradās Krievijas Iekšlietu ministrijas un Senāta pakļautībā. Baznīcas likumus un noteikumus pieņēma tāpat kā valsts likumus. Draudžu saimniecisko dzīvi, arī Lutera draudzē, vadīja pilsētas valdes iecelta draudzes administrācija. Par draudzes locekļiem kļuva katrs kristītais, kurš piederēja luterāņu ģimenei un dzīvoja draudzes apkārtnē, jo katram bija jāpieder kādai kristīgai baznīcai vai arī no baznīcas jāizstājas. To noteica baznīcas kā valsts pārvaldes sastāvdaļas statuss, kas mainījās ar Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas nodibināšanu 1922. gadā, kad darboties sāka pašreizējais princips – draudzes loceklis ir kristīta un iesvētīta persona, kas ik gadus nāk pie Svētā Vakarēdiena un finansiāli atbalsta savu draudzi.

To apzinoties, kļūst skaidrs, kāpēc, piemēram, 1905. gadā draudzē bija 16 000 locekļu, bet 1913.gadā 12 500 (samazināšanās saistās ar politiskām pārmaiņām un arvien vairāk cilvēki izstājās no baznīcas savas politiskās pārliecības dēļ, it īpaši pēc 1905. gada nemieriem). Tomēr draudzes locekļu skaits bija liels. Tas mainījās ar nacionālās Baznīcas nodibināšanos un pārmaiņām draudzes locekļu uzskaitē. Tagad piederība baznīcai nebija „automātiska”, bet prasīja regulāru paša cilvēku atbildību un apliecinājumu (ikgadēju ziedojumu), ka viņš ir šīs draudzes loceklis. Notika lielas pārmaiņas draudzes locekļu skaitā, arī karš atstāja savu ietekmi, kā rezultātā 1926. gadā draudzes locekļu skaits vairs bija tikai 4420, kas, vidēji ņemot, tā arī saglabājās visu neatkarīgās valsts laiku, kas 1945. gadā kara, izvešanu, došanās trimdā dēļ saruka līdz 789 draudzes locekļiem. Tad sākās pakāpeniska draudzes locekļu skaita palielināšanās, sasniedzot savu augstāko punktu 1960. gadā – 1300 draudzes locekļi, kas pēc tā laika mērogiem bija ļoti liela un ļoti darbīga draudze. Tomēr tad padomju ideoloģija un baznīcas vajāšanas darīja savu un draudzes locekļu skaits sāka kristies, turpmāko 20 gadu laiku samazinoties līdz 360 locekļiem 1980. gadā. Pēdējā desmitgadē pirms atmodas laika draudze atkal pieauga līdz 700 locekļiem 1990. gadā. Tad sākās visaktīvākais laiks draudzes vēsturē, kurā mēs esam joprojām. Pēdējo divdesmit gadu laikā draudze izaugusi līdz vairāk kā 4000 draudzes locekļiem.

Raugoties uz visu draudzes vēsturi, var secināt, ka neatkarīgās Latvijas laiks, pretēji plaši izplatītajiem priekšstatiem, nebija pats aktīvākais draudzes pieauguma un lieluma ziņā. Savukārt, laiks, kurā mēs dzīvojam, ir laiks, kas ir ļoti īpašs Lutera draudzes vēsturē – draudze attīstās un pieaug kā nekad iepriekš.

Linards Rozentāls, Rīgas Lutera draudzes mācītājs

Izmantotā literatūra:

  • Latvija 19. gadsimtā. Vēstures apceres, Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2000
  • Wilhelm Lenz, Zur Verfassungs- und Sozialgeschichte der Kirche (Baltische Kirchengeschichte, Gottingen: Vandenhoeck&Ruprecht, 1956)
  • Bensch, Joh. Rochus. Neuere baltische Kirchenrechtsgeschichte: Der kirchenverfassungsrechtliche Rahmen des eigenstandigen deutschen Kirchenwesens in Lettland und Estland (1919-1939) und die Kirchenverfassungen der Deutschen Ev.-Luth. Kirche Lettlands nach 1991. Herzberg: Verlag Traugott Bautz, 2004. 

Kustība “Atdzimšana un atjaunošanās”

Par 80.to gadu beigu vēsturi LELB Lasīt šeit!

Kustība “Atdzimšana un atjaunošanās” – autors Linards Rozentāls, LU Teoloģijas fakultātes vadošais pētnieks, LU pēcdoktorants Lasīt šeit!

Iestāšanās draudzē

Lai iestātos draudzē, lūdzam aizpildīt pieteikuma anketu.