Paldies par izjusto svētdienu – Torņakalna svētkiem “Sajūti Torņakalnu!” 18. septembrī Rīgas Lutera baznīca kā ierasts bija ar durvīm plaši vaļā un gaidīja ikvienu ciemos, šoreiz – visas dienas garumā un ne tikai baznīcā! Viss iesākās ar Dievkalpojumu – Gara staciju – izdzīvojām krāšņu dziedāšanu, ērģeļmūzikas šedevrus un baudījām patiesu svētku noskaņu.
Svētku turpinājumā svētku dalībniekiem bija pieejamas sešas darbnīcas, kurās izjust, piedzīvot Torņakalnu caur dažādām maņām. Ikvienam, kas apmeklēja visas darbnīcas, balvā bija īpašs foto – kopā ar abiem draudzes mācītājiem – Linardu un Justu – uz baznīcas jumta (uz draudzes centra jumta)
Sajūtu stacija, kad tikai ar tausti bija jāatpazīst priekšmeti un dabas materiāli, kurus ikdienā redzam baznīcā. Īpašs izaicinājums – metāla dziesmu numuriņi. Dalībniekiem patika drauga tuvums un uzticēšanās.
Īpašas sajūtas ar visu ķermeni bija iespēja gūt, basām kājām stāvot uz naglām. Daudzi mēģināja, pat ratiņkrēsls nebija šķērslis. Sajūtas nepārspējamas!
Emociju stacijā, klusai mūzikai fonā skanot, atcerējāmies tos, kuriem jūtamies pateicīgi vai par kuriem vēlamies aizlūgt. Šo cilvēku vārdus rakstījām uz lapiņām, kas viena pēc otras papildināja lūgšanu koku, kurš uzplauka aizvien lielāks un kuplāks. Pērlītes kā mūsu izraudātās vai aizturētās asaras gaismas traukā krājās draudzes centra altāra pakājē. Saviļņojums, trauslums, klusums, dziļa savstarpēja pietāte pret katra ienācēja sajūtām.
Klusuma stacijā meditatīvā noskaņā, siltā sveču gaismā un vīraka smaržai klāt esot, bija iespēja iegremdēties sevī, savās domās un pabūt ar sevi un Dievu mierīgi un netraucēti.
Garšu stacija, protams pēc gara piepildījuma bija pirmā un pieprasītākā. Visgarākās rindas un pirmie zīmodziņi tika spiesti tieši šajā stacijā. Cilvēki bija priecīgi, tērzēja sadraudzībā pie atsevišķajiem galdiņiem un baudīja kopā būšanu. Borščs, gardas un skaistas tortes, kliņģeris, pīrādziņi un vēl un vēl, garšas kārpiņas bija priecīgas!
Prāta stacijā iepazinām baznīcas torņa vēsturi, interesantus faktus par to. Izturīgākajiem un drosmīgākajiem bija iespēja uzkāpt pašā torņa augšā un pavērties uz Torņakalnu no putna lidojuma. Kā arī ikvienam tika dota iespēja iekustināt tonnu smago baznīcas zvanu un to pazvanīt! Pieskandinājām visu Torņakalnu laikā un nelaikā – šoreiz tikai laikā – svētku laikā!.
Dzirdes stacijā pamīšus baznīcas lielā zvana skaņām no torņa, baznīcas zāle piepildījās ar Hand Chimes jeb Kamertoņa zvanu radītajām skaņas vibrācijām. Viens zvans – viena skaņa. Katram savējā. Meklējām, klausījāmies, vērojām, klusējām un ieklausījāmies līdz sadzirdējām – kopā audām skaņu pavedienus vienā mūzikas tīklā.
Foto atskaņas no svētkiem – Flickr albumā
Paldies sakām visiem iesaistītajiem svētku sajūtas radīšanā un dalībā svētkos!
Baiba Mārcēna
Dita Savnore
Edgars Siliņš
Egils Ailis
Gemoss un Ieva Treija
Gints Saulīts
Ieva Ansone
Ieva Salmane-Kuļikovska
Ilmārs Rikmanis
Ilze Sauškina
Inese Ebele
Inese Stankeviča
Ingūna Grīnberga
Inguna Plenne
Justs Junkulis
Kaspars Zemītis
Konditoreja “Drusti”
Kūkas gardas
Linards Rozentāls
Linda Naudiņa
Nils Graustiņš
Oleksandra
Reinis Inkēns
Rīgas Lutera draudzes koris
Velga Lazdiņa-Zaka
Viesturs Kuļikovskis