Spēks jaunai dienai. Lūgšana.
Līdzās visam, kā iesaistāmies, atbalstam, palīdzam, protestējam, kliedzam, klusējam, demonstrējam savu attieksmi, līdzās tam visam, ko darām un kas mums ir jādara, līdzās ir arī lūgšana. Mazākā no visām lietām, kā sinepju graudiņš, no kura izaug liels koks, kā raugs, kas saraudzē visu mīklu, kā visdārgākā pērle.
Mēs lūdzam. Nevis tikai Tu un es, bet mēs. Tas lielais “MĒS”, kas tikai kopā var to, ko nevar neviens viens pats.
Mēs lūdzam. Par cilvēkiem, kuru sejas un dvēseles mūsos iespiežas no fotogrāfijām vai video, par cilvēkiem, par kuriem nevaram nedomāt, kurus nevaram aizmirst, par tiem cilvēkiem, kuriem ieskatāmies acīs, bet nezinām vārdus, un arī par visiem tiem, kas stāv aiz viņiem un kopā ar viņiem aiz visiem kadriem, kurus redzam, par viņu draugiem, radiniekiem, kaimiņiem, paziņām mēs lūdzam un dodam viņiem svētību, Dieva neredzamo Sakramentu! Lai šī svētība iet no viena uz otru, no cilvēka uz cilvēku un aptver visus, kas tur, Ukrainā, cer, tic, uztraucās, baidās, cīnās, cieš un mirst.
Mēs lūdzam. Par cilvēkiem, kurus redzam kā apbruņotos stāvus, nesaprotama ļaunuma vadītus, jo mēs nevaram atstāt viņus tikai to tankos. Mums jāieskatās arī viņu acīs. Kaut vai tikai viena no viņiem acīs un jāapdzēš sevī naids un vēlme nolādēt. Un šī lūgšana vienmēr, vienmēr atradīs kādu, kurā kaut kas sakustēsies, kurā parādīsies kāds jautājums, šaubas, iepukstēsies sirds un kaut kas mainīsies. Būs cilvēki, kuru sirdis būs cietas, prāts aptumšots. Bet mēs turpināsim lūgt. Jo mēs nezinām, kurā cilvēkā lūgšanas spēks var iesakņoties un izaugt un kurā sirds ir kā noblietēta zeme ar melu un ļaunuma ērkšķiem. Bet reiz savu ceļu sākusi, tā ies – no viena pie otra, no dienas uz dienu, līdz tā izraisīs pārmaiņas, kas pārvērtīs. Kaut ko jau šodien, kaut ko rīt, pēc nedēļas, bet varbūt tikai pēc mēnešiem vai pat gadiem. Bet pārvērtīs.
Mēs lūdzam. Par Ukrainu un tās ienaidniekiem. Par visiem, kas palīdz, atbalsta, iesaistās, ziedo. Un arī paši par sevi – mūsu sabiedrības vienotību un saliedētību Latvijā.
Daudzi lūdz katru dienu 12.00. Dienas vidū. Jo šodien lūgšanai ir jābūt centrā. Tās spēks ir daudz, daudz lielāks nekā mums šķiet.
Mums ir jādara viss, ko mēs varam. Jāstājas pretī ļaunumam, aklumam, naidam pretī ar visu, kas mums ir. Ar visu drosmi, cerību, lūgšanu un svētību. Ar taisnu muguru, ticību Dievam, cilvēcībai, gaismai, patiesībai. Patiesi.
Mācītājs Linards Rozentāls
