Sestdien, 15. martā, plkst. 22:00 Rīgas Lutera baznīcā.
Dievkalpojuma mērķis
Nakts dievkalpojuma mērķis un jēga – palīdzēt mums nonākt līdz Lieldienu pieredzei. Ebreju valodā vārds Pasha (kas atbilst mūsu vārdam „Lieldienas”), tulkojumā nozīmē „pāriešana”. Vēsturiski tas saistīts ar ebreju tautas iziešānu no Ēģiptes, bet garīgā nozīmē Lieldienas iezīmē būtisku robežu, pārēju mūsu dzīvē: no tumsas gaismā, no ilūzijām pretī patiesībai, no nāves – dzīvībā. Šī pāreja ir notikums, ko mēs drīkstam piedzīvot – un bieži vien tikai vēlāk varam mēģināt to saprast. Līdzīgi arī šis dievkalpojums ir iecerēts kā meditatīva garīga pieredze, kuras īstenā jēga un simbolu dziļums atklājas tikai pakāpeniski.
Dievkalpojuma uzbūve
Viss dievkalpojums veidots no divām daļām. Tas iesākas vēl Klusajā Sestdienā, kurā pieminam Kristus dusēšanu kapā, bet noslēdzas jau pēc pusnakts – Augšāmcelšanās dienā. Tāpēc sākumā baznīcā ir klusums, dievkalpojuma pirmajā daļā netiek lietoti nekādi mūzikas instrumenti, netiek zvanīts zvans (tas apklusa jau līdz ar Zaļās Ceturtdienas vakara dievkalpojumu), baznīcā valda krēsla. Tas tāpēc, ka mums ir iemesls klusumā skumt par to, ka cilvēce atraidīja savu Pestītāju – nevis celdama Viņu pienācīgā godā, bet paceldama Viņu pie Krusta koka …
Tomēr šajā naktī mēs pieminam Dieva uzvaru pār ļaunumu, grēku un nāvi. Kristus augšāmcēlās, nāve nespēja Viņu paturēt savā varā, kapakmens tika novelts un sākās Lieldienu rīts – gaišs, priecīgs, satraukuma un cerību pilns. Tāpēc otra dievkalpojuma daļa būs gaismas un mūzikas, priecīgu dziesmu pilna.
Vēl vairāk – šajā dievkalpojumā mēs būsim dalībnieki abos Sakramentos, kurus Kungs mums ir devis (jo Lieldienu nakts iezīmē mūsu ticības pilnību, augstāko piepildījumu). Pirmajā daļā tā ir Kristība, bet otrajā – Svētais Vakarēdiens.
Lieldienu nakts dievkalpojums izsaka visas Baznīcas dziļāko jēgu – tā ir pateicība un prieks par to, ko Dievs savā mīlestībā ir mūsu dēļ darījis. Ikviena satapšanās ar augšāmcelto Kristu ir kā pāreja no nakts dienā, kā jauna rīta sagaidīšana – ne tikai tiešā, burtiskā nozīmē, bet arī garīgi – Kristus dod mums katram jaunas dzīves iespēju. Ne velti kristiešu baznīcas tiek celtas ar altāra daļu pret austrumiem – pretī saullēktam – pieminot to spožo Dieva žēlastības sauli, kas pār mums uzlēca Lieldienu rītā …
Gaismas liturģija
Dievkalpojums sākas ar „Gaismas liturģiju”. Vispirms mācītājs pie baznīcas ieejas saka lūgšanu, kuras laikā tiek iedegta šī gada Lieldienu svece. Tā ir gandrīz metru gara, jo tiks iedegta katrā dievkalpojumā Lieldienu laikā un pēc tam visa gada garumā Kristību laikā.
Svece tiek nesta īpašas procesijas priekšgalā. Trijās vietās – pie baznīcas ieejas, vidusdaļā un pienākot pie altāra – procesija apstājas un kantors dzied: Kristus gaisma!, bet draudze atbild: Pateicība Dievam! Šis dziedājums mums pavēstī gaismas liturģijas jēgu – Lieldienu svece, kas izstaro gaismu, sevi sadedzinot, simbolizē mūsu Kungu Jēzu Kristu, kurš turpina mums kalpot, atdodot, „sadedzinot” Sevi Krusta ciešanās, lai dāvātu Dieva žēlastības gaismu ikvienam cilvēkam. Mēs varam vien pateicībā pieņemt Viņa upuri, ar kuru Viņš nācis izgaismot mūsu dzīves tumsu un to sasildīt ar Savu klātbūtni.
Ikvienam cilvēkam baznīcā ir rokās maza svecīte – tā simbolizē mūs pašus. Lieldienu sveces nesējs iet pietiekami lēni, lai cilvēki gar centrālās ejas malām varētu aizdedzināt savu mazo liesmiņu un padot to tālāk pa baznīcas solu rindām, līdz visa telpa ir pilna ar neskaitāmām mazām gaismiņām. Gaismas liturģijas jēga ir uzskatāmā veidā parādīt, kā Kristus mīlestība un Augšāmcelšanās vēsts izplatās visā pasaulē, iemājojot mūsu sirdīs. Kristus ir Pasaules gaisma, nākot pie Viņa, kļūstot par Viņa mācekļiem, mēs kļūstam par pasaules gaišumu. Dievs iededz Kristus gaismu cilvēkā – un cilvēks ir aicināts to dot tālāk savam tuvākajam.
Aiz Lieldienu sveces baznīcā tiek ienesti pārējie altāra elementi. Tas ir atgādinājums, ka viss, kas baznīcā notiek, izriet no Kristus upura un Viņa augšāmcelšanās. Bez Kristus baznīca būtu tukša. Tāpēc svece – Kristus simbols – iet pa priekšu, un viss, kas atrodas uz altāra – aiz tās. Pieejot pie altāra, sveces, Bībele, krusts tiek nolikti uz altāra, un altāris tiek sakārtots dievkalpojumam.
Dieva vārda liturģija
Kad altāris ir sakārtots, Lieldienu nakts dievkalpojumā tiek lasīti septiņi lasījumi no Vecās Derības. Tās ir kā septiņas gleznas jeb tēli, kas tiek nolikti mūsu acu priekšā, lai mēs pieminētu un pārdomātu visus svarīgākos notikumus Dieva un cilvēka attiecību vēsturē.
Šos lasījumus lasa mūsu draudzes locekļi. Tā ir viņu īpašā kalpošana šajā dievkalpojumā: Bībele ir domāta, lai to lasītu ikviens ticīgs cilvēks.
Lasījumi paša dievkalpojuma laikā netiek racionāli paskaidroti, mēs ļaujam Rakstu vārdiem pašiem par sevi runāt.
Seši no rakstu fragmentiem tiek lasīti, bet viens – pēdējais – dziedāts. Šie lasījumi atbilst septiņām dienām, kurās Dievs radīja pasauli. Sešās dienās Viņš visu izveidoja, bet septītā – svētā diena, svētdiena – ir domāta tam, lai
mēs būtu kopā ar Dievu. Lai aiz visām lietām un darbiem neaizmirstu To, kurš mums visas lietas ir devis. Tāpēc septītais lasījums ir slavas u pateicības dziesma mūsu Radītājam, mīlošajam Tēvam, kurš mūs katru ir radījis. Visa skaistā un daudzkrāsainā pasaule ir Viņa dāsnuma un žēlsirdības pierādījums. Radība ar savu esamību slavē savu Radītāju …
Ja lasījums ir Dieva uzruna mums, tad aiz katra no tiem mēs atbildam Dievam ar lūgšanu. Tas ir atgādinājums, ka visa cilvēka dzīve – apzināmies to vai nē – ir nemitīga saruna, dialogs ar Dievu: ar visu, ko daru es, es kaut ko pasaku Dievam un ar visu, kas manā dzīvē notiek, Dievs kaut ko saka man. Lasījumi un lūgšanas šo sarunu paceļ apziņā.
- lasījums. Radīšana. Dievs ir radījis šo pasauli – tas nozīmē, ka tā ir īsta, laba, vērtīga un Dieva mīlēta, tai ir savs mērķis un uzdevums. Arī mūsu dzīve, līdzīgi kā šie lasījumi, sākas ar to, ka Dievs mūs ir vēlējies radīt un ir aicinājis šajā pasaulē.
- lasījums. Noasa plūdi. Noasa šķirsts ir sens Baznīcas simbols. Jau kopš pasaules radīšanas Dievs ir pulcinājis savus ļaudis un glābis tos no briesmām un nelaimēm, kas ceļas mūsu pašu grēku un ļaunuma dēļ.
- lasījums. Iziešana caur Sarkano jūru. Izraēliešu iziešana caur jūru ir sens Kristības simbols. Līdzīgi kā ebreji bēga no faraona un tā karaspēka, tā arī mēs caur Kristību bēgam no ļaunuma un grēka varas jaunā, Dieva dotā dzīvībā.
- lasījums. Šis lasījums mums atgādina, ka Dieva Vārds ir tas, kas dod dzīvību visai pasaulei. Kā lietus sniedz dzīvību izkaltušā zemē, tā Dieva sacītais ir kā Dzīvais ūdens mūsu dvēselēm.
- lasījums. Apraksta jūdu Lieldienas. Toreiz izraēlieši izglāba savus pirmdzimtos no nāves caur jēra upuri, bet mēs topam glābti caur paša Kristus ciešanām pie krusta.
- lasījums. Pēdējais no lasītajiem tekstiem ir atgādinājums, kāpēc Kristum bija jānāk – mēs esam novērsušies no Dieva likumiem, Viņa gribas. Vajadzīga jauna derība, jauns sākums mūsu attiecībām ar Dievu.
- lasījums. Dziedātais lasījums. Septītā diena veltīta mīlestības kopībai ar Dievu. Radība slavē savu Radītāju, tā atrodot savas dzīves patieso jēgu un piepildījumu.
Kristības sakraments un kristību solījuma atjaunošana
Senajā Baznīcā Kristības notika tikai Lieldienās – cilvēki visu gadu gatavojās saņemt šo lielo Dieva dāvanu. Kristības sakraments spilgti izsaka Kristus nāves un augšāmcelšanās jēgu, tā ir Pāriešana: ar Kristību cilvēks kļūst par Kristus Baznīcas piederīgo, Dievs saka savu „jā” attiecībām ar mums, vecā dzīve – bez Dieva – iet bojā, mirst, lai mēs augšāmceltos dzīvei kopā ar Dievu.
Pieņemot, ka lielākā daļa no Lieldienu sagaidītājiem jau ir Kristus mācekļi un saņēmuši Kristības sakramentu, dievkalpojumā seko Kristības solījuma atjaunošana, kurā no jauna mums tiek atgādināts, ko Kristības un sekošana Jēzum nozīmē.
Lielā draudzes lūgšana
Šī lūgšana izsaka Baznīcas uzdevumu kalpot ne tikai ar vārdiem un darbiem, bet arī ar lūgšanām, aizlūdzot par cilvēkiem viņu dažādajās vajadzībās. Ar šo lūgšanu noslēdzas pirmā dievkalpojuma daļa. Kopš šī mirkļa sāksies Lieldienu rīta dievkalpojums. Zīmīgi – tieši lūgšanas laikā notiek pāreja starp skumjām un bēdām pretī Dieva klātbūtnes izjūtai un priekam! Tas ir pamudinājums mūsu katra garīgās dzīves kopšanai.
Lieldienu rīta dievkalpojums
Līdz ar Lielo draudzes lūgšanu sākas Lieldienu rīta dievkalpojums – pēc ierastās dievkalpojumu kārtības. Iezīmējot pāreju starp Kluso Sestdienu un Augšāmcelšanās rītu, tiek iedegtas gaismas, atsāk zvanīt zvans, no jauna atskan visi mūzikas instrumenti, kas Klusajā nedēļā, īpaši Lielajā Piektdienā un Klusajā Sestdienā netika lietoti, un rīta dievkalpojums iesākas ar dziedājumu „Gods Dievam augstībā”, ar kuru eņģeļi sagaidīja Pestītāja piedzimšanu Betlēmē. Kristus ir atkal mūsu vidū, Viņš patiesi ir augšāmcēlies!