Vasarsvētki ir jūdu izcelsmes kristīgās baznīcas svētki, kuru oriģinālais nosaukums nāk no grieķu valodas vārda “pentekostē” un nozīmē “piecdesmitā diena”. Jēzus laikā 50. dienā pēc Pashā svētkiem (svarīgākie jūdu svētki, kuros svinēja atbrīvošanos no ēģiptiešu verdzības) svinēja pirmās ražas svētkus. Uz šiem svētkiem pēc Jēzus krusta nāves bija ieradušies arī Jēzus mācekļi un piedzīvoja neparastu garīgu pieredzi, kuru vēlāk izprata kā Svētā Gara (Dieva Gara) saņemšanas pieredzi. Tāpēc kristietībā šos svētkus, kurus svin 50. pēc Lieldienām, sauc par Svētā Gara svētkiem. Latviešu valodā svētku nosaukums ir piemērots gadalaikam, kad tie notiek, un tos dēvē vienkārši par “Vasarsvētkiem”. Šie svētki savu popularitāti iemantoja agrīnajos viduslaikos, kad tos līdzās Ziemsvētkiem un Lieldienām pasludināja par baznīcas lielajiem svētkiem.
Šo svētku pamatā ir Jēzus mācekļu neparastā pieredze, kas aprakstīta Jaunā Derībā, Apustuļu darbu grāmatas 2.nodaļā – “Piepeši no debesīm nāca šalkoņa, tāda kā stipra vēja brāzma, un piepildīja visu namu, kur viņi sēdēja. Un viņiem parādījās uguns mēles, tās sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem. Un visus piepildīja Svētais Gars, un viņi sāka runāt svešās mēlēs, kā Gars viņiem deva izrunāt.” Tā bija iekšēja pieredze, kuru vēlāk aprakstīja šādos tēlos, un tās ietekmē Jēzus mācekļi ieguva prasmi par Dievu runāt tā, ka tas bija viegli saprotams un uztverams jebkuram klausītājam, tā, it kā mācekļi runātu jebkura cilvēka “dzimtajā valodā” un saprastu, kā domā un uztver jebkurš cits cilvēks. Tie ir kā savstarpējas saprašanās svētki, kuros cilvēki jūtās saprasti, pieņemti, saddzirdēti un spēj arī citus saprast un sadzirdēt. Kopš Vasarsvētkiem Jēzus mācekļi sāka citiem vēstīt par Jēzu Kristu un tāpēc šos svētkus dēvē arī par baznīcas dzimšanas dienu.
Vasarsvētku simbols bieži ir balodis – putns, kas simbolizē neredzamo, nemateriālo, miermīlīgo Dieva Garu. No tā ir radies apzīmējums “miera balodis”.
Vasarsvētku Citādais dievkalpojums un dārza svētki Torņakalnā 28. maijā 11.00!