Rīgas Lutera draudze sirsnīgi aicina ikvienu uz diskusiju “Mēs varam palīdzēt bērniem uzaugt ģimenē” 2018. gada 14. janvārī plkst. 13.00 Rīgas Lutera draudzes centrā, Torņakalna ielā 5.
Diskusijā piedalīsies:
- Elīna Bataraga, žurnāliste, audžumamma, bloga “Manas debesis” autore
- Evita Puriņa, žurnāliste, darbojas ReBaltica, LSM, “IR”, Baltijas Mediju izcilības centrā, audžumamma
- Linda Baļčūne, teoloģe, viena no Zvannieku māju dibinātājiem, Labklājības ministra padomniece, kļuvusi par aizbildni un adoptējusi meitiņu
- Ēstere Zemīte, gleznotāja, sociālā pedagoģe, adoptējusi ģimenē vienu bērnu, kļuvusi par aizbildni jaunietim no Gambijas.
Diskusiju vadīs Mārtiņš Daugulis, pasākumu moderators, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, Rīgas Stradiņa universitātes lektors.
Diskusijas dalībnieki stāstīs par šādiem jautājumiem:
Evita Puriņa:
- izplatītākie stereotipi, bažas un bailes par audžuģimenēm un sveša bērna pieņemšanu ģimenē
- kā mani pašas bērni pieņems audžubērnu? Vai viņi spēs saprasties?
- vai es varēšu audžubērnu iemīlēt?
- vai es spēšu bērnu atdot (bioloģiskajiem vecākiem vai adoptētājiem)?
- kā noritēs komunikācijā ar bioloģiskajiem vecākiem? Ja nu viņi…
- ja nu audžubērnam atklājas kādas slimības, problēmas, kā es tikšu galā?
- kā mani radi/draugi/paziņas uztvers šo soli? Ko par mani padomās?
Ēstere Zemīte:
- kā es kļuvu par aizbildni 5 mēnešus vecam bērnam;
- kā es un mans vīrs kļuvām par adoptētājiem šim bērnam;
- kā es kļuvu par aizbildni 17 gadus vecam jaunietim no Gambijas;
- par manām cerībām, bailēm un realitāti visā šajā sakarā
Linda Baļčūne:
- Zvannieku māju stāsts;
- Dažādās iespējas, kā palīdzēt bērnam – ārpusģimenes aprūpes formas tuvplānā;
- Daži mīti par bērna ienākšanu ģimenē
Elīna Bataraga:
- Kā mēs kļuvām par audžuģimeni? Par to, cik viegli vai grūti tas mums šķita
- Mūsu ģimenes stāsts – kā ieradās mūsu audžudēls, kādēļ tieši viņš?
- Kā mēs viņu meklējām? Secinājumi par piedzīvoto bērnu namā
- Audžuģimenes portrets, “sistēmas bērnu” portrets un sabiedrības stereotipi
- Kādēļ palīdzēt bērniem bērnu namos? Kāda motivācija var gūt panākumus, bet kāda – novest pie izgāšanās (bērna atgriešanās, vardarbība, izdegšana, depresija)?
- Kādi iekšējie resursi ir nepieciešami, lai uzņemtos rūpes par bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības? Šī būtu diskusija starp visiem klātesošajiem. Mums visiem ir priekšstats, kādam spēkam, domām, gudrībai ir jāpiemīt visiem, kuri uzņemas rūpes par citu vecāku bērniem.
