Debesbraukšanas dienas dievkalpojums Rīgas Lutera baznīcā 18. maijā plkst. 18.00
Jēzus nav tāds. Ar Viņu viss ir pilnīgi citādāk. Nevis cilvēkam ir jātuvojas Dievam, jāmeklē visādi veidi un jāpielieto visādas metodes, bet gan Dievs tuvojas cilvēkam. Tas bija kas jauns! Tas bija kas nedzirdēts! Tā bija Dieva izpratnes revolūcija! Dievs ir ar mums. Mēs esam pestīti. Mums vairs nekur nav nekādā kalnā jārāpjas un uz ceļiem nav jāstāv. Arī no tā visa mēs nu esam glābti. Un no nepārtrauktās nezināšanas, vai mēs visu esam pareizi izdarījuši un pie pareizā altāra aizgājuši, un vai esam pareizās sveces dedzinājuši un pareizos vārdus skaitījuši. Šis viss ir atcelts. Lielais Templis un visi citi tempļi ir lieki. Likvidējami. Priesteri atlaižami. Viņiem nu jāapgūst cits arods. Jo ir tikai viens priesteris un tas ir Jēzus. Cita nav un vairs nevajag. Trakas lietas. Viss kājām gaisā.
Lai iegūtu mieru, laimi, drošības sajūtu, lai sajustos, ka esi vērtīgs, ka tava dzīve ir jēdzīga, ka tu garantēti piederi Dieva bērnu kopībai, ka esi Dieva mīlēts, svētīts un izredzēts – nav jādara tieši NEKAS. Ir tikai jāuzticas, ka tā tas ir. Tajā ieskanas kaut kas no laimes.
Un tad es domāju, ka šodienas cilvēks tik daudz skrien, cenšās, ka nekad nav gana, ka vienmēr gribās to lieko štuku, bet tās liekās štukas kā nav tā nav, un tāpēc tu ņemies, skrien, no rīta līdz vakaram un gribas vēl to un vēl šito, un tas brīdis, kad var apsēsties un izbaudīt, ka viss ir un ka neko vairs nevajag, un ka nekas nav jādara un, ka viss ir labi, tāds brīdis kā nepienāk, tā nepienāk. Varbūt vēlāk, varbūt kaut kad, vēl šis, vēl tas, vēl kaut kas cits, vēl šis ir jāsasniedz, vēl šim kalnam jātiek pāri, vēl šī problēma jāatrisina, kas radīs piecas jaunas, un tad kaut kad, kaut kad.
Kas ir tas dievs, kas mūs tā dzen.. Jēzus nav tāds.
Mācītājs Linards Rozentāls
