ČETRDESMIT DIENĀS LĪDZ ZIEMSVĒTKIEM. AR APUSTUĻU TICĪBAS APLIECĪBU.
DIVDESMIT SEPTĪTĀ DIENA. …UZ SVĒTO GARU.
Svētajam Garam ir arī savs augļu groziņš. Deviņi augļi tajā iekšā: mīlestība, miers, prieks, izturība, krietnums, labestība, uzticamība, lēnprātība, savaldība. Kad saku, ka es ticu uz Svēto Garu, es ticu uz šiem augļiem. Ka ir šādi augļi un būs šādi augļi – arī, ja vēl nav rudens, arī, ja groziņš vēl tukšs. Katrs cilvēks ir Svētā Gara augļu groziņš. Katrā cilvēkā ir visi šie deviņi potenciāli, deviņas sēklas, Dieva būtības izpausmes, Kristus Gara daļas, deviņas gaismas. Es negribu turēt šo gaismu tikai sevī. Mēs esam pilsēta kalnā. Un mums ir deviņas gaismas. Jā, un varbūt tāpat kā eneagrammā, arī katrā cilvēkā viens no šiem augļiem ir visraksturīgākais – viņa dvēseles būtība. Kā mūsu katra galvenā sakne, no kuras izaug koks, kuru pazīst no augļiem. Deviņi logi, caur kuriem bērns, kas mūsos, lūkojas pasaulē.
Patiesībā, nakti pārdzīvot nemaz nav tik grūti. Ja vien ir kāds, kurš tev novēl ar labu nakti. Pārdzīvot ar mieru un savaldību, ar izturību un krietnumu to, kad neredzam, nesaprotam, baidāmies, neceram, satumstam. Kā sagatavot gaismai ceļu? Vienkārši atceroties par tiem, kas tumsā. Neskrienot visam pāri. Nedomājot tikai par sevi. Esot kā Kristum, kurš ir gaisma, kas spīd citiem. Un arī nekad neaizmirstot – katram no mums ir kāda gaismiņa. Vai braucot, vai ejot, vai stāvot. Un ne tikai telefonā. Bet kur daudz, daudz dziļāk mūsos. Kāda gaisma, kas nāk no mūžīga avota.
Mācītājs Linards Rozentāls
