ČETRDESMIT DIENĀS LĪDZ ZIEMSVĒTKIEM. AR APUSTUĻU TICĪBAS APLIECĪBU.
ASTOŅPADSMITĀ DIENA. KOMATS.
Starp “piedzimis no jaunavas Marijas” un “cietis zem Poncija Pilāta” ticības apliecībā atrodas komats. Parasti gan interpunkcijas zīmēm vērību pievēršam maz, tomēr šis komats ir citādāks. Jo tas ir vienīgais, kas atrodas starp Jēzus piedzimšanu un Viņa nāvi. Visa Jēzus vienreizīgā dzīve, viss, ko Viņš mācīja, darīja un atklāja, reducēts līdz komatam. Ričards Rors ir teicis, ka kristietības vēstures ik 100 gadi esot viens tās brieduma gads. Tātad – šobrīd kristietība ieiet savā pilngadībā, izslimotas bērnības slimības, izkaroti melnbaltie pusaudža gadi, piedzīvota pirmā mīlestības pieredze un tikai tagad, pāri otrajam dzīves gadu desmitam pārkāpjot, rodas dziļāka izjūta par dzīvi, tās uzdevumiem, mērķiem, iespējām un robežām. Pievēršanās dzīves robežu lielajiem notikumiem raksturīga mūsu dzīves sākumam. Ar kādām gaidām un sajūsmu mēs reiz gaidījām savas dzimšanas dienas? Un kādi noslēpumaini, bailīgi jautājumi radās, kad saskārāmies ar nāvi! Bet vienā brīdī sākam pievērsties pašai dzīvei. To mums aicina darīt arī komats ticības apliecībā! Komats – kā aka, kurā atklājas dziļums, ko ietver stāsti par Jēzus piedzimšanu un nāvi. Kad Jēzus ir piedzimis, Viņš ir autiņos ievīstīts. Kad Jēzus mirst, Viņš ir krustā sists. Sākumā un beigās Viņu nes un noliek. Bet dzīvi nevar nest un nolikt, to var tikai dzīvot, dzīvot tai līdzi. Dzīvot līdzi Jēzum – dzejniekam un dziedinātājam, sieviešu aizstāvim, lielajam bērnu un dzīvnieku draugam, ļauno spēku izdzinējam, gudrības skolotājam, prieka meistaram, pravietim, inkluzīvajam visa integrētājam pie viena galda, klusētājam un miera nesējam, jaunu attiecību kultūras sabiedrībā un ģimenē rādītājam, un vēl, un vēl. Tātad – atpakaļ pie Jēzus!
Mācītājs Linards Rozentāls
