Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts (RARZI) Psiholoģijas dienu ietvaros 14. oktobrī organizēja semināru “Kovidnogurums un Baznīca. Kā izskatīsies sabiedrība un Baznīca pēc pandēmijas?” Temata augsto aktualitāti apliecināja arī fakts, ka nedēļu vēlāk valstī tika izsludināts ārkārtējais stāvoklis pārpildīto slimnīcu dēļ. Šis nevienkāršais (un daudziem pat traģiskais) laiks vienlaikus ir iespēja arī dziļākai refleksijai par seminārā izskanējušajām atziņām.
Detalizētu atskatu un galvenās atziņas lasiet šeit: https://ieej.lv/oYPJm
Mācītājs L. Rozentāls norādīja, ka “vilšanās Baznīcā nebūt nav kaut kas tāds, ar ko mēs saskaramies pirmo reizi”, atgādinot, ka īsi pirms Atmodas laika Luterāņu Baznīca atradās “saguruma stadijā un uzticamības krīzē, un ļoti mazā mērā spēja atsaukties tā brīža cilvēku eksistenciālajām vajadzībām”, tomēr tas nekavēja tai izvirzīties Atmodas kustības pārmaiņu priekšgalā.
Profesors A.M. Jerumanis“Pārbaudījumu laiks atklāj cilvēka sirdi un arī sabiedrību kopumā. (..) Individuālā brīvība ir saistīta ar otru cilvēku. Brīvība nepastāv ārpus konteksta, brīvība nepastāv bez patiesības un bez mīlestības. (..) Teoloģiskā skatījumā cilvēks nav tikai indivīds, bet “ir brālis un māsa citiem”. Pašpietiekamība ir mīts, jo neviens no mums nevar iztikt viens. Vīruss izplatās – tam nepastāv valstu robežas, esam globāli vienoti.”
