Adventa laiks un Ziemsvētki Rīgas Lutera draudzē

Reti kurš pirms gada varēja iedomāties, cik biedējoši var izklausīties vārdi “apkures sezona”. Ziema ir klāt, viss kļuvis dārgāks – dzīvošana, ēšana, pārvietošanās. Aukstums biedē – mīnusos mērāmais sals, bet arī aukstums cilvēku starpā – birokrātijas aukstums, vienaldzības aukstums, neinteresētības aukstums, otra cilvēka sāpju un bēdu nejūtības aukstums – tas aukstums, kas līdzībā par žēlsirdīgo samarieti priesterim, levītam, garāmgājējam, steidzīgajam, aizņemtajam sirdī. Aukstums iet roku rokā ar tumsu. Jo ātrāk iestājas tumsa, jo aukstāks kļūst laiks. Bet varbūt tā tiešām ir – ja mūsu starpā iezadzies aukstums, nav ilgi jāgaida arī tumsa – kad viens otru vairs nepamanām, neredzam, kad otra cilvēka skaistās un neatkārtojamās dvēseles vietā spējam pamanīt tikai blāvu ēnu. Tad ir vērts atcerēties, kas ir Adventa un Ziemsvētku laiks, par ko tas vēstī, ar ko tas sākas un ar ko tas beidzas! Kad eņģelis atnāca pie Marijas, viņas dzīvē iedegās gaisma. Iezīmējās ceļš, uzdevums, lielāks par viņu pašu.Kad Marija un arī Jāzeps nonāca Betlēmē, viņus sagaidīja siltums un gaismas pilna māja. Jēzus piedzima cilvēku pilnā mājā, kur to bija tik daudz, ka augšistaba, viesu istaba bija pilna. Tur bija daudz sarunu, prieka, nostāstu, kopā sēdēšanas un kopā būšanas. Gaisma un siltums Jēzu sagaidīja šajā pasaulē, un varbūt tāpēc arī Viņā nebija nekādas tumsas. Gaisma un siltums ir, ko uz palikšanu grib ienest pasaulē šie svētki. Gaisma un siltums starp mums, attiecībās, attieksmē vienam pret otru, tajā, kā viens otru uzņemam, un tajā, kā mēs uzņemam tos, kam auksti un kam dzīvē tumši. Tāpēc arī šī gada Adventa un Ziemsvētku laika vadmotīvs Rīgas Lutera draudzē ir – “Gaismai un siltumam”! Tā ienākšanai mūsu starpā lai kalpo šis laiks – meklēsim, kā viens otram varam dāvāt vairāk gaismas un vairāk siltuma! Dosim savus dūraiņus tiem, kuriem to nav, dalīsimies ar savu gaismu ar tiem, kam dzīvē daudz vairāk nekā mums baiļu, neziņas, neskaidrības tumsas. Un neaizmirsīsim par Ukrainu. Iemācīsimies tās himnu. Meklēsim, kā šajā laikā tiem, kuri izdzīti no savām mājām, pavisam praktiski dāvāt to sajūtu, kas vēstī – es neesmu viens, ar mani kopā ir daudzi sabiedrotie, daudz draugu, daudz savējo. Būsim arī mēs viņiem un viens otram tā Betlēmes māja, kurā otrs ir gaidīts, uzņemts, sasildīts un mīlēts. Un nebeigsim ticēt, ka pasaules vienīgā jēdzīga nākotne, kas var būt, ir – gaiša un silta. Tieši tāda ir pasaule Dieva nodomā, pasaule, kurā netrūkst gaismas un siltuma ikvienu cilvēku starpā. Arī, kad esam attapušies tumsas vidū, dzeloša aukstuma sastindzināti, to nekad, nekad nedrīkst aizmirst. Mēs ticam, ka Kristus mīlestības saules stars pāršķeļ tumsu un salauž viscietāko ledu. Lai gaišs un silts šis Adventa laiks mums visiem!