Draudzes vēsture

Lutera baznīca tapa uzcelta un draudze izveidojās laikā, kad luterāņu baznīca saskaņā ar Krievijas impērijas likumiem bija valsts pārvaldes sastāvdaļa – to pārvaldīja Ģenerālkonsistorija Pēterburgā, kura atradās Krievijas Iekšlietu ministrijas un Senāta pakļautībā. Baznīcas likumus un noteikumus pieņēma tāpat kā valsts likumus. Draudžu saimniecisko dzīvi, arī Lutera draudzē, vadīja pilsētas valdes iecelta draudzes administrācija. Par draudzes locekļiem kļuva katrs kristītais, kurš piederēja luterāņu ģimenei un dzīvoja draudzes apkārtnē, jo katram bija jāpieder kādai kristīgai baznīcai vai arī no baznīcas jāizstājas. To noteica baznīcas kā valsts pārvaldes sastāvdaļas statuss, kas mainījās ar Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas nodibināšanu 1922. gadā, kad darboties sāka pašreizējais princips – draudzes loceklis ir kristīta un iesvētīta persona, kas ik gadus nāk pie Svētā Vakarēdiena un finansiāli atbalsta savu draudzi.

To apzinoties, kļūst skaidrs, kāpēc, piemēram, 1905. gadā draudzē bija 16 000 locekļu, bet 1913.gadā 12 500 (samazināšanās saistās ar politiskām pārmaiņām un arvien vairāk cilvēki izstājās no baznīcas savas politiskās pārliecības dēļ, it īpaši pēc 1905. gada nemieriem). Tomēr draudzes locekļu skaits bija liels. Tas mainījās ar nacionālās Baznīcas nodibināšanos un pārmaiņām draudzes locekļu uzskaitē. Tagad piederība baznīcai nebija „automātiska”, bet prasīja regulāru paša cilvēku atbildību un apliecinājumu (ikgadēju ziedojumu), ka viņš ir šīs draudzes loceklis. Notika lielas pārmaiņas draudzes locekļu skaitā, arī karš atstāja savu ietekmi, kā rezultātā 1926. gadā draudzes locekļu skaits vairs bija tikai 4420, kas, vidēji ņemot, tā arī saglabājās visu neatkarīgās valsts laiku, kas 1945. gadā kara, izvešanu, došanās trimdā dēļ saruka līdz 789 draudzes locekļiem. Tad sākās pakāpeniska draudzes locekļu skaita palielināšanās, sasniedzot savu augstāko punktu 1960. gadā – 1300 draudzes locekļi, kas pēc tā laika mērogiem bija ļoti liela un ļoti darbīga draudze. Tomēr tad padomju ideoloģija un baznīcas vajāšanas darīja savu un draudzes locekļu skaits sāka kristies, turpmāko 20 gadu laiku samazinoties līdz 360 locekļiem 1980. gadā. Pēdējā desmitgadē pirms atmodas laika draudze atkal pieauga līdz 700 locekļiem 1990. gadā. Tad sākās visaktīvākais laiks draudzes vēsturē, kurā mēs esam joprojām. Pēdējo divdesmit gadu laikā draudze izaugusi līdz vairāk kā 4000 draudzes locekļiem.

Raugoties uz visu draudzes vēsturi, var secināt, ka neatkarīgās Latvijas laiks, pretēji plaši izplatītajiem priekšstatiem, nebija pats aktīvākais draudzes pieauguma un lieluma ziņā. Savukārt, laiks, kurā mēs dzīvojam, ir laiks, kas ir ļoti īpašs Lutera draudzes vēsturē – draudze attīstās un pieaug kā nekad iepriekš.

Linards Rozentāls, Rīgas Lutera draudzes mācītājs

Izmantotā literatūra:

  • Latvija 19. gadsimtā. Vēstures apceres, Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2000
  • Wilhelm Lenz, Zur Verfassungs- und Sozialgeschichte der Kirche (Baltische Kirchengeschichte, Gottingen: Vandenhoeck&Ruprecht, 1956)
  • Bensch, Joh. Rochus. Neuere baltische Kirchenrechtsgeschichte: Der kirchenverfassungsrechtliche Rahmen des eigenstandigen deutschen Kirchenwesens in Lettland und Estland (1919-1939) und die Kirchenverfassungen der Deutschen Ev.-Luth. Kirche Lettlands nach 1991. Herzberg: Verlag Traugott Bautz, 2004. 

 

Ja vēlaties saņemt Rīgas Lutera draudzes jaunumus e-pastā (Lutera draudzes izsūtnes mēdz nonākt sociālo tīklu, mēstuļu u.c. mapēs epastā. To var novērst pievienojot adresi info@luteradraudze.lv saviem kontaktiem), aizpildiet, lūdzu, šo pieteikuma formu:

Vārds:
Uzvārds:
E-pasts:
Piezīmes:
   Piekrītu iesniegto datu apstrādei
Drošības kods: captcha

  • Pastāsti citiem