Klusās nedēļas pārdomu cikls: “Dieva “DNS”: Ābrahāma, Īzaka, Jēkaba Dievs.”

Kad Mozus stāvēja degošā ērkšķu krūma priekšā un jautāja pēc Dieva vārda, viņš tam atbildēja: ““ES ESMU, KAS ES ESMU!” Viņš teica: “Tā saki Israēla dēliem: ESOŠAIS mani pie jums ir sūtījis!”” (2 Moz 3:14) Teologs Pauls Tillihs Dievu dēvēja par Esības Pamatu. Dievs IR. Dievs ir dzīvības avots, viņš ir Dzīvība – Eksistence, kas ir mūžīga un pašpietiekama un kas ir iemesls arī mūsu mazajai eksistencei, ko saucam par savu dzīvi.

Taču kāds ir Dzīvības, Eksistences raksturs? Kas ir Esības Pamata būtiskās iezīmes, kuras ieraudzījuši un apzinājušies, mēs varētu labāk saprast arī paši sevi un savu dzīvi? Pirms Mozus bija paspējis pajautāt Dieva vārdu, Dievs pieteica pats sevi: “Es esmu tava tēva Dievs – Ābrahāma Dievs, Īzaka Dievs un Jēkaba Dievs!” (2 Moz 3:6) Šāds Dieva pašraksturojums Bībelē atkārtojas atkal un atkal, tajā skaitā Jaunajā Derībā.

Varbūt tas ir gluži kā Dieva DNS – eksistencē iekodēta informācija, kura atklāj konkrētās dzīvības būtību un esenci? Lai mēs saprastu, kas un kāds ir Dievs, kuram uzticamies, uz kuru paļaujamies un par kura klātbūtni un īpašo darbību pie pasaules un cilvēkiem domāsim šī gada Klusajā nedēļā no pirmdienas līdz pat Lieldienām.

Pirmdien, otrdien, trešdien domāsim par to, kā Dievs sevi atklāja Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba dzīvēs – ko tas vēstī par viņu pašu un kāda tam ir nozīme mūsu dzīvēs šodien.

Zaļajā Ceturtdienā, kad pieminam Jēzus pēdējo vakarēdienu kopā ar mācekļiem, atcerēsimies Jēzus teikto par Debesu valstības mielastu, kurā drīkstēsim būt kopā ar Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu – kādu eshatoloģisku nākotni Jēzus mums rāda un ko īsti svinam, ikreiz dodoties pie dievgalda?

Lielās Piektdienas vakara dievkalpojumā ieklausīsimies apustuļa Pētera vārdos, kurš saviem klausītājiem atgādināja skarbo patiesību, ka Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba Dievs cēla godā savu kalpu, kuru mēs, cilvēki, nodevām, noliedzām un nogalinājām.

Bet Otrajās Lieldienās Jēzus mums atgādinās, ka Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs, jo viņa priekšā visi ir dzīvi.

Iedziļināties un kaut nedaudz izprast Dieva, sava Radītāja, būtību un raksturu, nozīmē labāk iepazīt un saprast arī sevi, un iedot savai dzīvei plašāku ietvaru un perspektīvu. Tāds arī ir viens no Klusās nedēļas uzdevumiem – palīdzēt ieraudzīt savu mazo eksistenci mūžīgās Eksistences gaismā…

Vēlot vairāk gaismas, dziļāku izpratni un plašāku mīlestību,

mācītājs Kaspars Simanovičs

  • Pastāsti citiem