Ielūgums uz Draudzes centra pilngadības svētkiem Otrajā Adventā

Ielūdzam Tevi uz mūsu Draudzes centra pilngadības svētkiem šī gada 8. decembrī, plkst. 13.00!

Pirms pāris nedēļām, 31.oktobrī, mēs, Rīgas Lutera draudze, esam plaši atvēruši mūsu Draudzes centra durvis ikvienam ceļa meklētājam, piesakot plašākai sabiedrībai mūsu draudzes dibināto sociālo uzņēmumu Centrs cilvēka izaugsmei (CCI) “Torņakalns”. Mums, kristiešiem, ir iedota laba mēraukla, kā vērtēt savus nodomus un darbus. Pēc augļiem. Pirmie augļi rāda, ka tas ir bijis labs lēmums. Centrs pildās ar to brīnišķīgo, dzīvo enerģiju, ko spēj izstarot cilvēki, kuri patiešām vēlas augt, mācīties, veidot mīlošākas attiecības paši ar sevi, apkārtējiem un pasauli kopumā.

Domājot par datumu, kad nosvinēt šo notikumu kopā ar draudzi, neviļus izraudzījāmies Otro Adventu, 8. decembri, un tikai vēlāk sapratām, cik “dievjaušīga” šī izvēle ir! Proti, pirms 12 gadiem, 2007.gada Otrajā Adventā, 9. decembrī, tika ielikts jaunā Draudzes centra pamatakmens.

Tā kā CCI Torņakalns izveide ir mēģinājums piepildīt tās ilgas, kuras virmoja gaisā, ieliekot draudzes centra pamatakmeni, mums šķita piemēroti šos svētkus nosaukt par mūsu draudzes centra pilngadības svētkiem. Un jau atkal kāda skaista “dievjaušība”, proti, Bībelē 12 gadu vecums iezīmē robežu starp bērnību un pieaugušā kārtu. Tāpēc arī Jēzus 12 gadu vecumā dodas uz Jeruzalemi, uz barmicva rituālu, kur tiek iniciēts pieaugušā cilvēka dzīvei, pamet vecākus un pavada trīs dienas templī, lai mācītos no farizejiem un diskutētu ar tiem. Ievērojiet, lai mācītos!

Kad likām Draudzes centra pamatakmeni, lūk, ko bijām iecerējuši:

No L. Rozentāla uzrunas Vasarsvētkos, pusgadu pēc ziedojumu vākšanas akcijas sākuma, 2004.gada 30.maijā:
“Ko mums īsti vajag? Līdz šim esam daudz dzirdējuši, ka draudzes centrs būs lielāks, būs vairāk vietas, vairāk telpas. Atceramies, ka sākumā tā arī šo celtni dēvējām – jaunais draudzes nams. Droši vien domās tā sakām arī tagad. Tas pats, kas vecais, tikai jaunāks, lielāks, augstāks, plašāks, gaišāks. Daudzi no mums dzīvo dzīvokļos un mājās, kuras varētu būt lielākas, gaišākas, jaunākas. Tomēr varam dzīvot arī tāpat. Nepieciešamībai celt šo celtni jābalstās pavisam kur citur, kā tur, kur balstās mūsu vēlmes pēc jaunākām un savādākām lietām. Vienkārši jaunāks, lielāks, plašāks draudzes nams nevar būt mūsu pašmērķis. Tad tikpat labi mēs varētu izlīdzēties piebūvējot esošajam draudzes namam piebūvi vai uzceļot tam trešo stāvu. Nē, šai celtnei jābūt pavisam kam citam kā esošais draudzes nams, ar pavisam citiem, tagad vēl tikai iezīmējamiem uzdevumiem un mērķiem. Draudzes centrs, tā ideja un īstenojums ir visdziļākā nozīmē kaut kas pavisam jauns. Nevis vecā papildinājums vai uzlabojums. Celtne, kurā veidosies un risināsies mūsu draudzes dzīve, kāda tā būs pēc desmitiem gadu, dzīve, kas noteikti būs daudz citādāka nekā to esam paraduši sev apkārt redzēt.”

No ziedojumu akcijas materiāliem 2007.gadā:
“Mums būs jauns, moderns, atvērts draudzes nams, kurā spēsim daudz labāk stāties pretī mūsdienu sabiedrības lielākajiem izaicinājumiem – cilvēku atsvešinātībai un tiešu attiecību trūkumam. No šī centra kristīgajai mācībai un dzīvei jāizstaro visapkārt, mainot cilvēku dzīvi, tuvinot viņus Dievam un pozitīvi ietekmējot visu mūsu sabiedrību!”

No draudzes izdevuma “Gabriēls” 2007.gadā:
“Visos evaņģēlijos daudz vietas aizņem Jēzus sarunas ar mācekļiem. Jau tas, ka Jēzus aicina cilvēkus pie sevis tieši par mācekļiem un pavada ar viņiem kopā daudz laika, ir ļoti svarīgs, draudzes dzīvi izsakošs aspekts, jo visur, kur ir runa par attiecībām ar Dievu, ir runa par mācīšanos un izaugsmi.
Jēzus lielās runas un sprediķi ir tikai viena daļa no mācīšanās, ko piedzīvo mācekļi un visi, kuri ir ar Jēzu. Daudz vairāk laika tiek pavadīts sarunās un diskusijās, jautājumos un atbildēs. Dialogs ir mācīšanās veids, ko mēs ļoti spilgti redzam Jēzus dzīvē. Mēs sarunājamies ar savu skolotāju, sarunājamies cits ar citu, dalāmies tajā, kas ir mūsu zināšanas, pieredze, izpratne un tas ļoti būtiski pieder pie mūsu izaugsmes un veidošanās. Var teikt, ka kaut kādā ziņā ir nepietiekama un daļēja tāda mācīšanās, kas notiek tikai monologā.
Tieši Draudzes centrs paver nebijušu iespēju šādam mācīšanās procesam, šādai “skolai”, kurā mēs, cits citu redzēdami, cits citā ieklausīdamies, cits no cita mācoties, pilnveidojamies, pārejam no vienas “klases” nākamajā, speram arvien kādu soli tālāk gudrībā, izpratnē, zināšanās, attiecību dziļumā.
Tam grib noderēt Draudzes centrs, īpaša vieta, kurā draudze mācās dzīvot mūžīgi.”

Kāpēc nepietiek ar Draudzes centra šūpuļa svētkiem, kas notika 2011.gada februārī, mūsu dievnama 120 gadu jubilejas svētkos? Tāpēc, ka kopš pirmajiem atklāšanas svētkiem mēs varbūt pat nebijām tā pa īstam attapušies no pārsteiguma sajūtas, ka mums tas patiešām izdevās! Izdevās uzcelt šo brīnišķīgo namu! Pēc tam nāca zināms atslābums, kā jau pēc smaga darba, un atskārsme, ka mēs paši nemaz tā īsti vēl neprotam piepildīt tās ilgas, ar ko saistījās Draudzes centra izveide.

Vairākus gadus esam domājuši šā un domājuši tā, kamēr beidzot, cerams, esam uztaustījuši to veidu, kā padarīt Draudzes centru par tādu, par kādu to bijām iecerējuši. CCI “Torņakalns” esam varējuši izveidot, tikai pateicoties tam, no kurienes mēs nākam. Jaunais top ar milzīgu cieņu un mīlestību pret draudzi, kalpotājiem, mācītājiem – no draudzes pirmā mācītāja Pētera Paukšēna līdz mācītājiem, kas draudzē kalpo šodien. No pirmā draudzes priekšnieka tālajā 1891.gadā līdz draudzes padomei šodien.

Vēl kāda brīnišķīga iespēja, kas dota mums, kristiešiem, ir būt absolūti vienisprātis vienā jautājumā – ka Kristus mācības esence ir mīlestība, un tai pat laikā mēs drīkstam būt pilnīgi unikāli un dažādi formā, kā mēs šai mācībai sekojam. Mēs esam brīvi.

Nosvinēsim to visi kopā!

Rīgas Lutera draudzes mācītāji Linards Rozentāls un Kaspars Simanovičs, un draudzes padomes priekšsēdētāja Žanete Drone

  • Pastāsti citiem