DEVIŅAS PĒDĒJĀS DIENAS LĪDZ ZIEMSVĒTKIEM – SESTĀ DIENA

SESTĀ DIENA – SVĒTDIENA, IV ADVENTS

Bet ir vēl viena gaisma Ziemsvētkiem. Ceturtā. Tas ir tas, ko mēs vienmēr darām, kad sastopamies ar grūtām un sāpīgām situācijām, kuras nespējam izmainīt. Tā ir ļoti vienkārša gaisma – kad mēs kaut ko nespējam mainīt un ietekmēt, ir ļoti gudri to vienkārši pieņemt. Pieņemšana – tā saucas ceturtā Ziemsvētku gaisma. Nevis nostāties pret, nevis sacelties un sabozties. Nestāvēsim pie Ziemsvētkiem kā pie sasistas siles. Tajā silē tomēr kaut kas ir. Nav tā, kā bija domāts. Silīte ir saplaisājusi. Ūdens vairs tajā neturas. Lopiņi vairs pie tās tāpēc nenāk. Ko tur nākt pie tukšas siles? Bet Kristus bērns vēl tajā turas. Viņš guļ šajā sasistajā silē. Mēs vienmēr iztēlojamies, ka Jēzus bērna silīte skaista, gluda, greznota visādām cakām kā no fabrikas nākusi. Pieņemsim visu situāciju, kāda tā ir, un labāk tērēsim savus spēkus radošiem veidiem, kā tos svinēt, kā tos piedzīvot, kā tos izdzīvot ar visām dzīvībām, ar visu savu dzīvi. Tas nenozīmē, ka mēs teiktu – viss ir kārtībā un skaisti, jo nav kārtībā, nav skaisti, nav labi, bet no otras puses – ir labi, ka ir tā, kā ir. Arī tas ir labi.

Mācītājs Linards Rozentāls

Linarda rakstiņiem (9)

  • Pastāsti citiem