ČETRDESMIT DIENĀS LĪDZ ZIEMSVĒTKIEM. TREŠĀ DIENA.

Trešā diena

Tikai tad “Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek!” Lai tas nāk, lai laužas iekšā, lai nāk un mani pārņem, apņem un saņem. Es atveru tai savas durvis, un tā nāk. Lai nāk Tava dzīve, kultūra, pagātne un tagadne, Tavs prāts un Tava sirds, lai nāk un satiekas ar manējo. Un tad nevis vairs viens, bet divi kļūst viena miesa. Tu un es. Cilvēks un Dievs. Jo Dieva valstība nav tikai Viņa “lieta”. Tā ir mūsu kopīgā. Tā nav tikai debesu “lieta”. Un tā nav tikai zemes “lieta”. Tāpēc arī – “kā debesīs, tā arī virs zemes.” Jēzum Dieva valstība nekad nebija tikai “tur” vai “šeit”. Debesis un zeme, Dieva valstība un mūsējās – tās atrodās vienā realitātē. Nekādas vairs personības sašķeltības. Nekādas pārprastas idejas par divām valstībām. Nekādas iedomas, ka vieni ir garīgi, citi – laicīgi, vieni ir sekulāri, citi – klerikāli, vieni ir laji, citi – garīdznieki. Kā debesīs, tā arī virs zemes. Debesis ir gaisma, kas spīd caur zemes, dzīves, samezglojumu un sablīvējumu, mūsu mesto akmeņu krāvumu, sastumto vaļņu un kalnu pret citiem plaisām. Dieva valstība ir mūsu dzīve – kāda tā varētu būt, ja tajā valdītu Dievs. Valdītu? Nē, ja tajā mēs ļautu visu mīlēt Dievam un ja mēs tajā visu mīlētu kā Dievs. Kā abba. Kā abbas Dēls – Jēzus. Tāpēc lai nāk mīlestība – tajā, kas jau gaišs un tajā, kas vēl tumšs manī. Lai tā valda manī.

Mācītājs Linards Rozentāls.

IMG_7962

  • Pastāsti citiem