Atskats uz draudzes kopsapulci “Kas notiek Rīgas Lutera draudzē?”

Rīgas Lutera draudzes ikgadējo kopsapulci “Kas notiek Rīgas Lutera draudzē?”, kurā piedalījās apmēram 120 cilvēki, ar dziesmu atklāja Rīgas Lutera draudzes jauktais koris. Draudzes priekšniece Žanete Drone sarunu sāka ar pateicību visiem draudzē brīvprātīgi kalpojošajiem, kā arī draudzes pirmajai komunikācijas speciālistei Jūlijai Semjonovai. Virsmācītājs Kaspars Simanovičs, savukārt, izteica pateicību Ž. Dronei par ilggadēju komunikācijas grupas vadīšanu, turpinot ar izklāstu par draudzes garīgo darbu skaitļos. Viņš pastāstīja, ka, 2018. gadu noslēdzot, Rīgas Lutera draudze sastāvēja no 4600 draudzes locekļiem un vēl 4700 bērniem. Šajā gadā piederību draudzei atjaunojuši apmēram 280 cilvēki, bet neaktīvi kļuvuši (nav veikuši atpazīstamu ziedojumu) 480. Iesvētīti tikuši apmēram 330 cilvēki un nokristīti 250 bērni. Salaulāti 110 pāri un noturēti 120 dievkalpojumi. Kopumā kristīto un iesvētīto skaits pakāpeniski samazinās – piecos gados kristību skaits samazinājies par 14% (Latvijas Evaņģēliski Luteriskajā baznīcā kopumā – par 22%), bet iesvētību skaits par 10% (LELB kopumā par 19%). K. Simanovičs komentēja, ka tāda, acīmredzot, ir laikmeta tendence. Garīgie meklējumi cilvēkos nekad nezudīs – jautājums ir par to, vai baznīca spēs šo izsalkumu remdēt cilvēkiem saprotamā veidā. Viņš arī piebilda, ka Rīgas Lutera draudze visos rādītājos pārstāv 10% no LELB kopumā, izņemot laulību skaita ziņā – tur 14%.

K. Simanovičs pastāstīja par draudzes garīgo darbu aktivitātēs – 2018. gadā draudzē bez dievkalpojumiem un svētdarbībām notikuši arī meditācijas vakari, iesvētes mācības, dažādi semināri un atbalsta grupas, rekolekcijas kalpojošajiem, kora mēģinājumi un mācītāju ekumeniskā sadraudzība ar Āgenskalna Baptistu draudzes mācītājiem un priesteriem no Rīgas Sv. Terēzes no bērna Jēzus un Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas katoļu draudzēm. K. Simanovičs atgādināja, ka mācītājs Indulis Paičs atrodas mācību atvaļinājumā un šobrīd draudzē, būtībā, ir tikai divi mācītāji, kā arī uzteica draudzes kori, kurš ne tikai piedalījās simtgades Dziesmu svētkos, bet arī koru konkursos.

Zvērinātā revidente Māra Līguta uzteica grāmatvedi Armandu Lazdiņu par labi sagatavotiem gada pārskatiem, un mantzinis Egils Ailis pastāstīja par 2018. gada finanšu situāciju. Gads tika noslēgts veiksmīgi, tiesa, joprojām ir daži neatmaksāti parādi. 90% no draudzes ienākumiem veidoja ziedojumi, 8% vecā draudzes nama nomas maksa, bet 2% citi ienākumi. 62% no izdevumiem tika tērēti draudzes pamatdarbībai, apmēram 10% ēku uzturēšanai, 8% tika samaksāti budžetā, 4% diakonijas darbam un pārējais citiem izdevumiem. E. Ailis arī norādīja, ka apmēram trešdaļu ziedojumu draudze saņēmusi skaidrā naudā pēc Dievkalpojumiem un pasākumiem, bet pārējo caur iemaksām bankā. Ar katru gadu skaidras naudas ziedojumu apjoms samazinās, kas ir pozitīva tendence, jo par monētu inkasāciju jāmaksā komisija 0,007 eiro bankai. Jo sīkākas naudas vienības tiek ziedotas, jo mazāk paliek draudzei – piemēram, no 1 centa monētas komisijā draudze zaudē 70%. Ar katru gadu samazinās uzņēmumu ziedojumi. Galvenokārt valsts nodokļu politikas dēļ. 2018. gadā tie bija mazāk par 7% no kopējiem ziedojumiem. No visiem draudzes ziedojumiem desmitā tiesa ir jāmaksā LELB. Tas draudzei ne vienmēr izdodas, tāpēc veidojas parāds.

Ž. Drone pastāstīja par draudzes padomes galvenajiem darba principiem: 1) veidot ciešas un sirsnīgas attiecības savā starpā, jo tikai tā var izveidot veiksmīgu sadarbību, 2) sadalīties mazajās grupās, kuras katra strādā pie kāda padomes darba virziena. Kā nozīmīgākos darbus pagājušajā gadā draudzes priekšniece minēja draudzes aptauju “Lielais dialogs”, Draudzes agrāko padomju locekļu salidojumu, kalpotāju un darbinieku tikšanās pasākumu, kalpošanas nozaru auditu, t.s. sponsorēšanas principa ieviešanu – garīga atbalsta sniegšanu kalpošanas grupu vadītājiem, un Torņakalna garīgās izaugsmes centra veidošanu. Tālāko darbu padome virzīs, strādājot trīs grupās – “Cilvēks”, “Vide” un “Saturs”. Kā grupas “Cilvēks” uzdevumus viņa minēja draudzes pārvaldības auditu un pilnveidošanu, darbinieku un brīvprātīgo apmācību, brīvprātīgo darba koordinatora funkcijas ieviešanu un pilnasinīgāku, jaudīgāku padomes darbu. Par “Satura” grupas darbu pastāstīja mācītājs Linards Rozentāls, minot, ka Eiropā blakus baznīcām tiek veidoti garīgās izglītības un atbalsta centri, kas nekonkurē ar draudzes pamatdarbu, bet piesaista plašāku cilvēku loku. Mērķis ir veidot programmu – seminārus, pasākumus, rekolekcijas, atbalsta grupas utt., kas arī noslogotu Draudzes centru un dotu papildus ienākumus. Padomes locekle Zanda Kronberga iepazīstināja ar “Vides” grupas aktuālajiem jautājumiem – vasaras koncertu rīkošanai piemērotas nojumes izbūvi baznīcas dārzā, kā arī papildu tualešu izvietošanu, baznīcas pulksteņa remontu un fasādes izgaismošanu, “Dvēseļu dārza” projekta turpināšanu, Torņakalna muzikālās dzīves attīstīšanu, bērniem piemērotas zonas izveidi baznīcā, kā arī ratiņkrēsliem un bērnu ratiņiem piemērotas uzbrauktuves izveidošanu pie baznīcas.

Ilggadējs draudzes nometņu organizators un padomes loceklis Ivo Ielītis aicināja visus piedalīties draudzes vasaras nometnē “Iesākumā ir attiecības”, kas notiks 28.-30. jūnijā Raiskuma pagasta “Ķečos”.

Atnākušie vienojās sarunā, jau gadsimta ceturksni draudzes sastāvā esošajam Jānim un arī citiem izsakot savas izjūtas, pārdomas un jautājumus.

Visbeidzot K. Simanovičs ziņoja, ka jaunā baznīcas altāra projekta arhitekts Andris Kronbergs, kura projektētajā stikla altārgaldā paredzēta vieta kādiem vizuāliem tēliem, lūdz draudzei apdomāt, kādus tēlus tā vēlētos tur redzēt, lai vēlāk varētu veikt aptauju un izvēlēties to, kas pašiem draudzes locekļiem šķiet nozīmīgs.

Untitled

  • Pastāsti citiem