ATBILDES NEDROŠAJĀ LAIKĀ

Kaspars Simanovičs

Ja Dievs ir par mums, kas būs pret mums?
(Rom. 8:31)

Laikā, kad pasaulē valda tik daudz nedrošības un neziņas, apustuļa Pāvila retoriskais jautājums “Ja Dievs ir par mums, kas būs pret mums?” skan ļoti iedrošinoši. Cik labi ir apzināties, ka Dievs ir mūsu pusē un ka līdz ar to nav nekādu spēku, kas varētu mūs apdraudēt un iznīcināt! Taču, kā raksta domātājs Alans Vots, “tiekšanās pēc drošības un nedrošības izjūta patiesībā ir viens un tas pats. Aizturēt elpu nozīmē to pazaudēt”.

Viņam taisnība – lai cik svarīgs mums šķistu gaiss, ko elpojam, lai kā mums būtu bail to pazaudēt, mēs dzīvojam no ieelpas un izelpas, no tā, ka kaut ko saņemam un atdodam, paturam un atlaižam; ļaujam dzīves notikumiem plūst cauri mums. Cenšanās kaut ko paturēt uz visiem laikiem ir drošākais veids, kā to visātrāk pazaudēt. Tādi mēs esam.

Izdzirdot vārdus “Ja Dievs ir par mums, kas būs pret mums?”, mēs piepeši sajūtamies nedroši: “Vai Dievs vienmēr ir par mums? Kādos apstākļos, ar kādiem nosacījumiem Dievs ir par un ar mums? Vai mēs varam izdarīt kaut ko tādu, ka Dievs vairs nebūs par mums? Ko mēs varētu darīt, lai Dievs vienmēr būtu ar mums?” Tās ir bailes, kuras liek aizturēt elpu. Taču, kā jau teikt, mēs dzīvojam tad, kad nebaidāmies ieelpot un izelpot, un vislabāk mums veicas tad, kad par to vispār nedomājam – vienkārši elpojam, vienkārši dzīvojam.

Dievs vienmēr ir par mums, tikai mēs dažkārt esam pret Viņu – kad gribam kontrolēt, paturēt un neatlaist. Jāmācās nebaidīties zaudēt, būt atvērtiem esībai, dzīvei. Tas nozīmēs arī atvērtību Dievam. To mums atgādina arī Ciešanu laiks baznīcas liturģiskajā gadā un Jēzus dzīves notikumi. Piedzīvot to, ka Dievs ir ar mums, nozīmē dzīvot ar pateicību par to, ko saņemam, un vienlaikus nebaidīties arī no sevis dot. Šādam ieelpas un izelpas ritmam ir pakļauta visa esība. Arī baznīcas un draudzes dzīve. Mēs saņemam Dieva svētību un sniedzam to tālāk.

Jau vairāk nekā 120 gadu mums ir dots mūsu dievnams, kuru esam lietojuši un izmantojuši un kurš šobrīd prasa mūsu rūpes un ieguldījumu… Jaunā draudzes padome ir saņēmusi uzticības balsojumu, lai turpmākos trīs gadus ieguldītu savu enerģiju, spēku un talantus mūsu draudzes dzīves uzturēšanā un pilnveidošanā… Dievs turpina būt klātesošs. Gluži kā gaiss, kas plūst mūsu ieelpā un izelpā. Pamanīt, pateikties, ļauties – neko vairāk, vienkārši dzīvot… Jo Dievs patiešām ir par visu Viņa radīto pasauli, arī par mums.

Kaspars Simanovičs, mācītājs

  • Pastāsti citiem